Ceļotājam ieteicamās vakcīnas.
Pie „plānveida” izmantojamām vakcīnām Latvijā pieder vakcīnas pret stinguma krampjiem (tetanusu ), difteriju, masalām, masaliņām, cūciņām, poliomielītu, B vīrus hepatītu, garo klepu un tuberkulozi. Dažās Rietumeiropas valstīs un Ziemeļamerikā neveic plānveida vakcināciju pret poliomielītu, bet stingri to ieteic pirms starpvalstu ceļojuma uz endēmiskajām zonām.
Pret dzelteno drudzi un Japānas encefalītu plānveidā vakcinē bērnus, kuri dzīvo endēmiskajās zonās. Īpašās situācijās, piemēram, apzinoties risku saslimt ar ērču encefalītu, kā tas ir iespējams Latvijā, atsevišķās Krievijas un Zviedrijas vietās, vajadzētu vakcinēt ceļotājus pirms ierašanās bīstamajās zonās, bet Latvijas iedzīvotājiem savlaicīgi, un arī ņemt vērā risku saslimt ar Laimas slimību ar inficētu ērču starpniecību.
A hepatīts
A hepatīts ir biežākā ar vakcināciju novēršamā ceļotāju infekcija. Ceļotāji no attīstītām valstīm ir jutīgāki pret infekciju, un viņiem jāsaņem A hepatīta vakcīna pirms došanās uz valstīm ar vidēji augstu un augstu infekcijas risku. Lai gan cilvēkiem, kas ceļo uz jaunattīstības valstu lauku reģioniem, ir īpaši augsts infekcijas risks, praktiski lielākā daļa saslimšanu notiek ceļotājiem, kas uzturas kūrortos un labas kvalitātes viesnīcās. Cilvēki, kas dzimuši un auguši jaunattīstības valstīs, un tie, kas attīstītajās valstīs dzimuši pirms 1945. gada, bieži vien ir inficēti jau bērnībā un varētu būt imūni. Šādiem indivīdiem varētu būt izmaksu ziņā efektīva anti-HAV antivielu noteikšana, lai izvairītos no nevajadzīgas vakcinācijas. Jāapsver vakcinācija visiem ceļotājiem uz rajoniem ar vidēji augstu un augstu infekcijas risku, un tiem, kam ir augsts slimības iegūšanas risks, stingri jāiesaka vakcinēties neatkarīgi no tā, kurp viņi ceļo.
…