Ūdens plūsma atvērtās gultnēs

Augsnes
Augstieņu rajonos izplatītas augsnes uz mālsmilts un smilšmāla cilmiežiem: velēnu podzolaugsne un pseidoglejotā augsne, kā arī erodētā podzolaugsne. Savukārt zemienēs izplatīti ir tipiskie podzoli uz smilts cilmiežiem, vietām – velēnpodzolētās glejaugsnes, velēnu glejaugsnes, velēnu podzolaugsnes uz māla cilmiežiem. Piejūras zemienei raksturīgi smilts cilmieži ar visām jau minētajām augsnēm (Brigmane 2011).

Zemes lietojuma veidi
Meži klāj 30 % no apgabala teritorijas, kā arī 5% purvi. Vairāk izplatīti ir egļu, bet apgabala vidusdaļā un lejasdaļā – priežu meži, vietām ar lapu koku piemaisījumu. Gaujas baseina apgabalā dominē sausieņi jeb meži ar sausām minerālaugsnēm – 58.9 %. Lielākie mežu masīvi ir Igaunijas pierobežas rajonos. Gaujas baseinā ir liels lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars (Brigmane 2011).

Saimnieciskā darbība
Gaujas baseina apgabalā dzīvo 10.7 % no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, iedzīvotāju blīvums ir 18.8 cilv./km2. Vairāk nekā puse (55.1%) no Gaujas baseina apgabala iedzīvotājiem dzīvo laukos – tas izskaidrojams galvenokārt ar to, ka šajā apgabalā nav lielpilsētu. Lielākās pilsētas Gaujas krastos – Valmiera, Cēsis, Sigulda (EnterGauja S.a.).
 
…