5. Būvdarbu organizācija
Ūdenskrātuvei uz ūdens teces vai raktam dīķim ar ūdens līmeņa regulēšanas būvēm vai platību lielāku par 100 m2, nepieciešams būvvaldē apstiprināts būvprojekts.
Būvprojekta izstrādāšanai projektētājs būvvaldē iesniedz sekojošus dokumentus:
• zemes robežu plāns;
• zemes īpašuma meliorācijas pase;
• ja būvobjekts skar meža zemi, tad meža inventarizācijas dokumenti;
• būvvaldē saņem plānošanas un arhitektūras uzdevumu;
• Valsts vides dienestā saņem tehniskos noteikumus būvniecībai, nosacījumus ietekmes uz vidi novērtējumam, zemes transformācijas atļaujas;
• zemes gabala topogrāfiskie plāni (ūdens krātuvei 1:2000, hidromezglam 1:500).
Būvdarbus veic, ja ir saņemta būvatļauja no būvvaldes. Būvdarbus veic būvētājs ar būvprakses sertifikātu (izņēmums, ja būvē hidrotehniskās būves, kuras būvniecībai nav nepieciešams būvprojekts vai būvatļauja).
Būvdarbus veicot aizpilda sekojošus žurnālus: būvdarbu žurnāls, autouzraudzības žurnāls, ja būvniecību finansē starptautiskas finanšu institūcijas vai ES fondi, tiek pieaicināts būvuzraugs.
Būvdarbus sāk ar novadbūves betonēšanas darbiem. Novadbūve – ierīko pievadceļus, elektroenerģijas pievadu, būvmateriālu uzglabāšanas laukums, vagoniņi strādājošiem u.c. Būvbedres rakšana (iesāk novadbūves būvēšanu). Būvbedri norobežo no upes gultnes ar aizsargdambi, lai novērstu applūšanu. Aizsargdambja virsas atzīmi paredz Q10% vasaras plūdiem. Būvbedri paredz atsūknēt no gruntsūdeņu pieplūdes, dziļākām būvbedrēm ierīko ūdens filtrus. Ir jāparedz betona sagatavošana vai nu uz vietas vai pievedot betonu ar speciālu tehniku. Betona konstrukciju izgatavošanai uzstāda veidņus. Pēc veidņu uzstādīšanas veic kontroli par veidņu ģeometriju, ūdensnecaurlaidību, stiprību un citiem jautājumiem.…
