1. Investīciju resursu veidošanās uzņēmumā un ieguldīšana
Latvijas uzņēmējdarbības vidē bieži runā par investīcijām un par to nepieciešamību. Jaunu līdzekļu iegūšana uzņēmumam ir noderīga – paveras plašākas iespējas attīstīties un modernizēt darbību, bet dažiem – arī izdzīvot. Taču bieži ir gadījumi, kad, piesaistot līdzekļus, uzņēmums kļūst atkarīgs no finansējuma avota, un ar laiku tā īpašnieks vai īpašnieki sāk zaudēt kontroli pār savu uzņēmumu.
Investēt nozīmē ieguldīt kapitālu noteikta rezultāta sasniegšanai. Mērķtiecīgi ir ieguldīt kapitālu, ja:
Tīrais ienākums no šī ieguldījuma pārsniedz ienākumus, ko varētu gūt no šo līdzekļu ieguldīšanas bankas depozītā;
Investīcijas ir kapitāla ieguldīšana uz noteiktu laiku, lai izveidotu tādu nākotnes naudas plūsmu, kura varētu investoram kompensēt ieguldīto kapitālu, gaidāmo inflāciju un nenoteiktību, kā arī dot zināmu peļņu.
Investīciju rentabilitātes līmenis ir augstāks nekā inflācijas līmenis;
Konkrētā investīciju projekta atdeve ir augstāka par alternatīvu projekta atdevi;
Investīciju projekts atbilst uzņēmuma biznesa stratēģijai.
Uzņēmuma vadībai, strādājot pie finanšu plāniem, jāvērtē atdeve no visiem investīciju veidiem un tikai pēc tam jāpieņem izšķirošais lēmums par uzņēmuma resursu ieguldījumu konkrētā projektā.
Uzņēmumā investīciju resursi veidojas no uzņēmuma iekšējā finansējuma, pamatkapitāla un subsidētā kapitāla. Uzņēmuma iekšējais finansējums sastāv no nesadalītās peļņas, dividenžu apjoma samazināšanas un no uzkrātām rezervēm noteiktiem mērķiem. Pamatkapitāla finansējums sastāv no akcionāru kapitāla, papildus emitētām un samaksātām akcijām vai jaunu dalībnieku piesaistes. Uzņēmuma subsidētais kapitāls ir valsts budžeta subsīdijas, uzņēmējdarbības atbalsta fondu finansējums uz bezatlīdzības pamata.
Subsidētais kapitāls pagaidām Latvijā nav izplatīts investīciju finansējuma veids, taču par to pakāpeniski rodas arvien lielāka interese, jo Eiropas Savienības fondi šo kapitālu piedāvā lielā apjomā. Uzņēmējiem tas ir izdevīgāks, jo tas ir uz bezatlīdzības pamata, taču ne visu nozaru uzņēmumiem tas var būt pieejams.
Vidējās un lielās sabiedrības ar ierobežotu atbildību parasti no investīciju fondiem piesaista kapitālu aptuveni 20%-25% apmērā kāda konkrēta projekta realizēšanai.
Lēmumi par lieliem ieguldījumiem ir vieni no uzņēmuma vissvarīgākajiem lēmumiem. Tie var būt lēmumi par jaunas fabrikas, jaunas ražošanas līnijas celtniecību, kāda cita uzņēmuma (darbības) uzpirkšana vai jaunas, lielas iekārtas iegāde. Visiem lēmumiem kopējs ir tas, ka tiem nepieciešami kapitāla izdevumi pamatlīdzekļu iegādes brīdī ar noteikumu, ka ieguldītāji gūs peļņu nākotnē.
Jo lielāka kapitāla summa šiem ieguldījumiem, investīcijām attiecībā pret uzņēmuma kopējo kapitālu, jo lielāks būs uzņēmuma risks. Visbiežāk ieguldījumi ir neatgriezeniski vai arī vajadzīgas lielas izmaksas, lai tos atgūtu.
Kļūdaini ieguldījumi var radīt negatīvas sekas, uz daudziem gadiem ierobežojot uzņēmuma ekonomisko rīcības brīvību. Ne tikai, piemēram, izvēlētās ražošanas iekārtas tehnoloģiski var neizturēt konkurenti un tāpēc ražošanas izmaksas ir augstākas nekā konkurentiem, bet arī vajadzība pēc produkcijas, uz kuras ražošanu uzņēmums ir būvējis savus nākotnes plānus, var dažādu iemeslu pēc pazust.
Tāpēc esošo iespēju pamatīga izpēte ir izšķiroša lēmumu pieņemšanā, un tas attiecas uz jebkura apjoma ieguldījumiem.
2. Uzņēmuma investīciju raksturojums
Kad uzņēmumā ir sagādāts nepieciešamais kapitāla daudzums, tad notiek tā investēšana uzņēmumam nepieciešamajos līdzekļos. Uzņēmumos kapitāls tiek investēts ražošanas līdzekļos, nekustamajā īpašumā, zinātniskās pētniecības darbos. Investīciju lēmumu pieņemšanu ietekmē faktori:
• Investīciju veids,
• Investīciju projekta vērtība,
• Investīciju projekta daudzveidība,
• Finansu resursu ierobežotība,
• Investīciju risks.
Investīciju nepieciešamību nosaka dažādi iemesli un galvenie ir:
• Uzņēmuma materiāli tehniskās bāzes atjaunošana,
• Ražošanas apjoma palielināšana,
• Jaunu darbības veidu apgūšana.
Atbildības pakāpe par investīciju projekta izvēli ir dažāda. Atbildība ir mazāka tādā gadījumā, kad ir jāaizvieto esoša ražošana, jo vadībai ir skaidrs cik un kādi jauni pamatlīdzekļi ir nepieciešami. Bet atbildība ir lielāka, kad ir jāpieņem lēmums sakarā ar pamatdarbības paplašināšanu, jo ir jāņem vērā vairāki jauni faktori:
• Uzņēmuma stāvokļa izmaiņas noieta tirgū, jaunu tirgu iekarošanas iespējas,
• Materiālu, finansu un darbaspēku papildu iesaistīšanas iespējas.
Svarīgs arī ir jautājums par investīciju apjomu. Investīciju darbība var dot gan pozitīvus, gan negatīvus rezultātus, kuriem ne vienmēr var būt vērtības raksturs.
Atbilstoši investīciju objektam var izšķirt dažādus kapitāla investīcijas veidus:
• Materiālās investīcijas (reālās),
• Finansiālās investīcijas (nominālās),
• Nemateriālās investīcijas.
Materiālās investīcijas – zeme, ēkas un būves; transports un iekārtas; mērierīces, tehniskais aprīkojums; īpašuma ķīlas; materiālu krājumi.
…
