1. Vēsturiskā situācija tūlīt pēc kara
1945.gada 8.maijā Vācija paraksta bezierunu kapitulāciju. 1945.gada februārī notika Krimas konference un tūlīt pēc Vācijas kapitulācijas Sabiedrotās valstis sāka realizēt Krimas konferences lēmumus t.i. – Vācijā tiek ievests četru valstu (PSRS, ASV, Anglijas un Francijas) okupācijas karaspēku. Līdz ar to Vācija tika sadalīta četrās okupācijas zonās. Katrā no šīm zonām tika izveidota militārā administrācija, bet, lai pārvaldītu un kontrolētu visu Vāciju, tad izveidoja kontroles padomi. Šajā padomē bija četri okupācijas zonas pirmie vadītāji.
Berlīne kā Vācijas galvaspilsēta tika sadalīta četros okupācijas sektoros un, neskatoties uz to ,ka Berlīni bija ieņēmusi SA, tajā ieved četru valstu okupācijas karaspēku. Galvenais uzdevums bija Vācijā likvidēt militārismu un nodrošināt demokrātisku attīstību.
2. Sabiedroto valstu lēmumu izpilde Austrumvācijā
A.Vācija atradās PSRS okupācijas zonā. Šeit PSRS veica Krimas lēmumu izpildi, konkrēti – A.Vācijā visiem Nacionāli Sociālistiskās partijas (Fašistu partija) biedriem kā arī kara noziedzniekiem un lielajiem monopoliem konfiscēja īpašumu. No šī īpašuma izveidoja valsts sektoru. A.Vācijā tika veikta arī agrārā reforma t.i. – muižnieku zemi nacionalizēja (14. tūkstošiem muižnieku, kas tai laikā dzīvoja A.Vācijā nacionalizēja zemi).
Veicot Fašisma likvidāciju A.Vācijā no iestādēm t.sk. uzņēmumiem atbrīvoja Nacionālsociālistiskās partijas biedrus. Daudzus no viņiem nodeva tiesai. Atbilstoši Podzdomas lēmumiem (konference notika 45.gada jūlijā un augustā) PSRS uzsāka A.Vācijas demokrātiskas reformas, bet šīs reformas būtiski atšķīrās no tām, kādas tika veiktas Rietumvācijā. Tāpēc, ka PSRS demokrātiju saprata daudz savādāk nekā to saprata Rietumos. PSRS līdz ar to veicināja, ka A.Vācijā tika ieviesta revolucionāri demokrātiska diktatūra. Tādā veidā A.Vācija realizēja konferencē izteiktos lēmumus.
…