Vācijas un Japānas kapitulācija

1944.gadā PSRS bija atbrīvojusi savas teritorijas, bet okupēta palika Kurzeme un daļa no A Eiropas valstīm. Savukārt sabiedrotie no vācu okupācijas bija atbrīvojuši Franciju, Luksemburgu, Holandi un Beļģiju kā arī Itāliju. Uz 1945.gadu palika neiekarotas tādas zemes kā Ungārija, Austrija, Čehija, Kurzeme un protams Vācija. Sakarā ar šo stāvokli 45.gadā no 4. – 11.februārim, Krimas pilsētā Jalkā tika sasaukta konference. Tajā piedalījās sabiedroto valstu pārstāvji (nu kā jau visās tādās konferencēs – visādi premjeri, konsuli, pilnvaroti ķēmi u.t.t. ).
Galvenie jautājumi, kurus šeit apskatīja bija:
izstrādāt detalizētu plānu, kā sakaut Vāciju,
izstrādāti pamatprincipi, kādai jābūt Vācijai pēc kara,
par Vāciju – Vācijai jāpaliek vienotai un nesadalītai, bet Vācijā ir jāiznīcina fašisms un militārisms. Lai to veiktu Vācija tiek sadalīta četrās okupācijas zonās, bet Berlīne četros sektoros, kuros ievedīs sabiedroto valstu karaspēku.
Pēc Čērčila ierosinājuma tika noteikts, ka Baltijas valstis paliks PSRS sastāvā, bet Austrumeiropa būs PSRS ietekmes sfēra,
visām valstīm, kuras būs atbrīvotas no vācu okupācijas būs jāsniedz ekonomiska palīdzība un jāpalīdz atjaunot demokrātiju.

1945.gada aprīlī Sanfrancisko tika sasaukta Anti – fašistisko valstu konference. Šajā konferencē tika nolemts dibināt ANO.

Šīs organizācijas galvenais uzdevums ir garantēt mieru visā pasaulē un novērst jaunu pasaules karu.
Lai nodrošinātu mieru izveido drošības padomi, kurā tika iekļautas piecas lielvalstis:
ASV
PSRS
Anglija
Francija
Ķīna.…