Orientēšanās stadija. Grupā dominē pozitīvas cerības, dedzība, vēlme darboties. Vienlaikus ir arī trauksme, jo grupas dalībnieki vēl neapzinās savu lomu, ko viņiem nozīmē grupai formulētais mērķis, ko darīs grupas līderis, ko darīs dalībnieki. Kas mēs esam? Kādi esam? Ko darīsim? Notiek testēšana, lai noskaidrotu situāciju un pieņemamo uzvedību.
Šajā posmā svarīgi izvairīties no kritiskām konflikta situācijām. Pastāvot individuālai pieejai, rezultātā grupa lēmumu pieņem kolektīvi. Vadītāja uzdevums ir sadalīt pienākumus, lai pilnīgi visi grupas dalībnieki iekļautos darbībā.
Pieredzes uzkrāšanas un nostiprināšanas stadijā konkretizējas grupas darbības principi un metodes, noskaidrojas dalībnieku statuss un lomas. Grupa jau ir izveidojusies kā kolektīvs, ir noteiktas darbinieku lomas, izstrādātas darbības metodes. Liela nozīme ir līdera darbībai.
Neapmierinātības stadija. Ieceres un realitāte grupas darbībā reti kad sakrīt. Visai drīz grupas dalībnieki saprot, ka tas, ko viņi cer iegūt, un tas, kas notiek, nav viens un tas pats. Tas rada negatīvu attieksmi pret vadītāju, visiem dalībniekiem. Reizēm rodas arī skumjas, mazvērtība, bezcerīgums. Negatīvās jūtas un emocijas sāk nomākt iepriekšējo dedzību, vēlmes, ieceres, veidojas darbības barjeras.
Neapmierinātības stadijā dominē pārliecības trūkums, neziņa par mērķu īstenošanu, uzdevumu neskaidrība, nesaskaņa starp situācijas realitāti un individuālajām spējām apgūt un veikt uzdevumu. Šīs izjūtas ir atkarīgas no indivīda spējas valdīt pār emocijām. Dalībnieks, kas vispār nespēj pārvarēt šīs emocijas, var sasniegt galēju neapmierinātību, darboties ar zemu produktivitāti vai izstāties no grupas.
Atrisinājuma stadija ir periods starp neapmierinātības un produktivitātes posmiem. Šo stadiju raksturo atklāta uzskatu un izjūtu apmaiņa, attīstās sadarbība, konflikti noklust, veidojas savstarpējs atbalsts un grupas dalībnieku identitāte. Turpinās kopīgo interešu un viedokļu izpratnes nostiprināšanās. Atjaunojas saikne starp iecerēto un realitāti, palielinās prasme veikt ar grupas mērķi saistītus uzdevumus, pieaug aktivitāte, pašcieņa, prieks par paveikto, samazinās agresivitāte, izveidojas noteikts uzvedības modelis. Noskaidrojas, ko katrs grupas dalībnieks cer sasniegt, spēj veikt, kādas ir uzticēto sociālo lomu un uzdevumu izpildes iespējas. …
