Valdemārs Tone

Valdemārs Teodors Tone (1892.28.III – 1958.30.VII), izcils latviešu portretglezniecības pārstāvis 20.gs. 20. – 30.g., komplekss savos centienos, meklējumos, izsmalcināta personība, kuras glezniecības īpatnības veidojušās, asimilējot pretējas tendences.
1. Biogrāfija un izglītība.
Dzimis Annenieku pag., divpadsmit bērnu ģimenē, kur cieņā ir mūzika, Tone no jaunām dienām spēlē vijoli. Tone mācās Annenieku pagastskolā, 1909.g. iestājas Rīgas pilsētas mākslas skolā, tomēr pārpūlētu nervu dēļ 1910.g. brauc mājup atpūsties, pirms tam dodoties uz Pēterburgu, kur iepazīst Ermitāžas muzeju un vecmeistarus. Laukos viņš strādā par skolotāja palīgu un ķesteri Blīdenes baznīcā. 1911.g. V. Tone atsāk mācības Rīgas Pilsētas mākslas skolā, kur mācās līdz 1915. gadam, pie Rozentāla, Purvīša un Tillberga, paralēli glezniecībai nodarbojas ar tēlniecību pie A.Folca, vēlāk K.Rončevska.
1913. gadā ar preču kuģi, kura kapteinis ir viņa brālis, Tone ceļo pa Vidusjūras zemēm. 1913.g. ar dažādām ainavu studijām piedalās 3. Latviešu mākslinieku izstādē, 1914.g. piedalās 4. Latviešu mākslinieku izstādē. Viņš ir to jauno mākslinieku vidū, kurus ietekmē J.Grosvalda darbi. Kara laikā Rīgas mākslas skolu evakuē, 1915. – 1916.g. Tone kopā ar J.Kazaku, R.Sutu ir Penzas mākslas skolā. …