1. Kā domāt valodas jēdzienu.
Valodas jēdziena definēšanai un dažādām valodas izpratnēm šajā gadījumā ir izšķirīga nozīme jautājumā par valodu kā saprāta kritēriju, lai saprotot, kādas pazīmes, kritēriji un īpašības kaut ko padara, ļauj nosaukt par valodu, vēlāk aplūkojot kā varētu domāt saprāta jēdzienu, varētu mēģināt saprast vai valoda varētu būt kā nepieciešams saprāta kritērijs.
1.1. Valoda un komunikācija.
Iemesls valodas piedēvēšanai dzīvniekiem ir valodas komunikatīvā funkcija. Nav šaubu, ka dzīvnieki ir spējīgi uz savstarpēju komunikāciju, tas ir empīriski novērojams fakts. Tādēļ, ja valodu saprot tikai kā komunikācijas spēju, varētu mēģināt runāt par dzīvnieku valodas lietojumu.
Tomēr valoda nav tikai komunikācijas spēja. Kā arī valoda nav vienīgais komunikācijas līdzeklis. „Komunikācija pastāv, kad viena organisma darbība, norādījums vai mājiens, tiek otra organisma uztverts, spēj iedarboties uz tā uzvedību, ietekmējot to.…