1688. gada revolūcija un Loka traktātu publikācijas pietuvināja satricinošo pusgadsimtu radošas politiskās filozofijas, kas pavadīja pilsoņu karus Anglijā. Loks pazīstams ar savām liberālajām idejām. Šajā laikā notika parlamentāriešu cīņas pret karali – sabiedriskā doma bija noskaņota pret monarhiju. Loka filozofija kļuva par franču apgaismības pamatiem, un Anglijas valdības (tās sistēmas) apbrīna kļuva par zināmu atslēgu franču liberālisma attīstībai. Šajā laika posmā darbojās daudzi nozīmīgi politikas teorētiķi. 18. gadsimts iezīmējās ar daudziem atklājumiem un jaunieviesumiem dažāds nozarēs kā politikā, dabaszinātnēs u.c. (piemēram, Ņūtona gravitācijas likums, Kopernika atzinumi par Saules sistēmu u.c.). Šādi atklājumi rosināja cilvēkus domāt, kas liek cilvēka prātam izdarīt šādus atklājumus.
No 18. gadsimta nozīmīgākajiem franču politiskajiem filozofiem (izņemot Ruso) nozīmīgākais bija Šarls Luijs de Monteskjē, kurš savā darbā „Par likuma garu” formulē varas dalīšanas principu, uzsverot, ka efektīvu valsts darbību var nodrošināt nodalot likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu (un tās funkcijas) – ļaujot tām darboties neatkarīgi citai no citas. Monteskjē uzskata, ka valdnieka vara nebūtu pieļaujama vienkārša iemesla dēļ – cilvēka dabā ir izmantot esošo varu un to vairot. Tikai „mērens” valdnieks var nodrošināt tiesiskas valsts pastāvēšanu, bet tas iespējams tikai bez ļaunprātīgas varas izmantošanas, kas ir pretēji cilvēka dabai. No tā izriet, ka šādai varai ir jābūt uzraudzītai no citas varas (vara uzrauga varu).…