Valsts un sabiedrības savstarpējās attiecības: politiskā līdzdalība

Politiskās līdzdalības veids bieži vien ir atkarīgs no politiskajiem režīmiem, kas pastāv valstīs, vai ir demokrātija vai autoritārisms. Daudzās demokrātijās ir izplatīta brīvprātīgā politiskā līdzdalība. Pilsoņi var izvēlēties, vai iet vēlēt un vai iesaistīties kādā citā politiskās līdzdalības formā. Autoritārisma režīmos bieži vien vēlēšanas ir kā apmāns, un īstenībā pilsoņu politiskās līdzdalības rezultāti jau ir izdomāti. Totalitārisma režīms ieņem plašuma formu, kas izpaužas ar to, ka politiskās līdzdalības dalībnieki bieži vien nevis izvēlas, bet izsaka atbalstu kādam politiskam grupējumam. Kopumā politiskā līdzdalība var izpausties kā iesaistīšanās partijās, valsts pārvaldē, interešu grupās, sociālās kustībās, streikos, demonstrācijās, protestos, referendumos, vēlēšanās utt.
Valsts iedzīvotāju politiskā līdzdalība demokrātijās izpaužas galvenokārt tikai ar vēlēšanām. Milbrahs (Milbrath) un Goels (Goel) klasificēja amerikāņus trijās grupās: daži gladiatori, kuri cīnās par varas iegūšanu politikā (5-7%); liela skatītāju grupa (60%), kuri vēro notikušo, bet tomēr piedalās politiskajā dzīvē, balsojot vēlēšanās; būtisks vienaldzīgo skaits (apmēram 1/3), kuri ir norobežojušies no politiskās līdzdalības un procesiem.1…