Valūtas apmaiņas kursi un starptautiskā monetārā sistēma

1.Pirktspējas paritātes noteikuma būtība.
Pirktspējas paritāte (PP) ir naudas vienību skaits, kāds nepieciešams, lai nopirktu iekšzemes tirgū to pašu preču un pakalpojumu daudzumu, ko varētu nopirkt par vienu dolāru Amerikas Savienoto Valstu tirgū.
Salīdzinot dažādu valstu nacionālās naudas pirktspēju, jāsalīdzina valūtu pirktspējas paritāte. Šāda pirktspējas paritāte rāda, cik daudz būtu nepieciešams izdot katras konkrētas valsts valūtas vienību, lai nopirktu identiskus preču un pakalpojumu apjomus. Veikti plaši starptautiski aprēķini, kur par vienas valūtas pirktspējas vienību pieņemts 1 austriešu šiliņš. Tā, piemēram, preču un pakalpojumu apjoms, par ko Austrijā 1993.gadā būtu jāizdod 1 šiliņš, Latvijā maksātu 0,013 latu.
2.Zelta standarta sistēmas galvenie noteikumi.
Zelta monētu standarts ir naudas sistēma, kas balstās uz zeltu :zelta stieņiem, zelta monētām, banknotēm, kas apmainās pret zeltu, zelta brīvu ievešanu un izvešanu valstī.
No pagājušā gadsimta otrās puses līdz Pirmajam pasaules karam starptautiskie norēķini stabili balstījās uz tā saucamo zelta standartu. Starpvalstu naudas norēķinus kārtoja, pirmkārt, ar zelta monētām (ņemot vērā to svaru un zelta raudzi) un, otrkārt, ar banknotēm, ko brīvi varēja mainīt pret zelta monētām jeb stieņiem. Treškārt, norēķinus, it sevišķi starp bankām, valstīm, īstenoja zelta stieņos, kam bija precīzs svars. Šo sistēmu zelta standarta ietvaros sauc par zelta monētu jeb stieņu standartu. Šī sistēma bija parocīga, jo droši varēja plānot perspektīvu. Šādi norēķini sevišķas problēmas neradīja. …