Valūtas tirgus

Valūtas tirgus: definīcija, funkcija, struktūra.
Valūtas tirgus ir īpašas ekonomiskās jomas attiecības, kas izriet no valūtu un finansu instrumentu apmaiņas starptautiskās sistēmas, ko veic lielāki vai mazāki valūtas tirgus dalībnieki. Kā valūtas ir tirgus dalībvalstu nacionālās naudas vienības, bet finanšu instrumenti var būt vērtspapīri, maksājumu dokumenti. Valūtas darījumu operācijas, kuras izmanto valūtas pirkšanā un pārdošanā, ir spotdarījumi, forvarddarījumi, arbitāža, jauktie darījumi u.c., kas saistīti ar ārējās tirdzniecības norēķiniem, finanšu kapitāla migrāciju, tūrismu, kā arī ar valūtu risku apdrošināšanu un valūtu intervenci. Ņemot vērā veicamo operāciju daudzumu, kotējamo valūtu apjomu un operāciju raksturu, valūtas tirgus var iedalīt: nacionālie (iekšējie) - veic operācijas ar atsevišķam valūtām; reģionālie - veic operācijas ar valūtu grupām, lielākos reģionālos valūtas tirgus centrus nereti sauc arī par globāliem tirgus centriem; pasaules - veic operācijas ar plaši pielietotām valūtām. Nacionālie valūtu tirgi un atsevišķi tirgi. Reģionālos valūtas tirgus var pieskaitīt pie lokāliem valūtas tirgiem. 1 Šodienas valūtas tirgus lomu ekonomikā nosaka tā lokālās un globālās funkcijas:
preču, pakalpojumu un finanšu kapitāla starptautiskās aprites darījumu apkalpošana;
valūtas kursa formēšana, kas notiek valūtas piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbībā;
iesaistīšanās, kopā ar nacionālām centrālām bankām, valūtas riska uzraudzībā, spekulatīvā finanšu kapitāla kustības negatīvās ietekmes samazināšanai u.c. valūtas tirgus aizsardzības aktivitātēs. 2…