Vara kā ierobežotāja
(M. Zīverta lugā „Vara”, G. Repšes romānā „Ugunszīme”, O. Hakslija romānā „Brīnišķīgā jaunā pasaule”, Č. Palanjuka romānā „Šūpuļdziesma”).
1. Cilvēks, kurš ir pakļauts kādai varai, var būt ierobežots dažādos veidos: fiziski, garīgi un emocionāli.
2. Fiziska pakļautība var izpausties vairākos veidos, piemēram, bailēs par savu dzīvību vai ierobežotībā, izvēloties dzīves veidu, vietu un apstākļus.
3. Garīgajā apspiešanā cilvēkam ir liegts izpaust savus talantus, spējas.
4. Būdams emocionāli ierobežots, indivīds nedrīkst paust savas patiesās jūtas un domas, pretējā gadījumā viņš tiktu sodīts.
5. Vara ierobežo ne tikai pakļauto, bet arī cilvēku, kam tā pieder.
6. Cilvēks, kam ir vara, ir vientuļš, jo nevar un nedrīkst nevienam uzticēties.
7. Varens cilvēks nedrīkst izrādīt laipnību, jo tā tiktu uztverta kā vājuma zīme.
8. Metodes, ar kādām vara apspiež, var būt ne tikai klaji agresīvas, bet slēpties arī pozitīvajā.
9. Katrai no brīvībām – fiziskajai, garīgajai un emocionālajai – ir atšķirīgas metodes, kas to ierobežo.
…