Ģerontoģenēzes klienta raksturojums no 80 – 89 gadiem (nespēcīgais) un sociālā darbinieka iespējamā palīdzība
Vecu cilvēku emocionālo sfēru lielā mērā ietekmē somatiskie stāvokļi: trauksme, nepilnvērtības izjūta, pašpārliecinātības mazināšanās. Vecumā (atšķirībā no jaunības) pārdzīvojumi var būt maznozīmīgāki un īslaicīgāki, taču tie izsauc paradoksālas reakcijas. Ir gadījumi, kad it kā atmiņā atjaunojas un summējas veci, sen aizmirsti fakti, pārdzīvojumi un aizvainojumi. Tas provocē tādus emocionālos stāvokļus kā skumjas, bailes, bažas. Aiz vārdiem “es neko vairs nespēju” slēpjas pilnīga bezatbildība, bailes uzdrošināties. Šādi veci cilvēki būtībā līdzinās trīsgadīgam bērnam. Viņi it kā atrodas hroniskā regresīvā stāvoklī. Veciem cilvēkiem ir zināmas grūtības emociju izpausmēs, īpaši agresīva rakstura, jo ir pieņemts, ka šīs emocijas izrādīt ir nepieklājīgi.8 Daudzi vecie mēdz kaunēties par savu prieku par saskarsmi, apskaidrotības trūkumu, joprojām dzīvajām bērnišķīgajām izpausmēm, tāpēc sekas ir, ka šis periods kļūst nomācošāks nekā tam vajadzētu būt.9 Par nespēcīgiem viņus var padarīt:
1. Organisma fizioloģiska lejupslīde – cilvēks nevar samierināties ar organisma novecošanu, neveic fiziskās aktivitātes, neēd pareizi.
2. Sociālās un psiholoģiskās neatkarības zuduma izjūta – tiek zaudēta sociālā loma, kontakti samazinās. Sabiedrības negatīvā atieksme pret veciem cilvēkiem – vecs, tas nozīmē nederīgs.
3. Sociālā prestiža zuduma izjūta – jaunā paaudze vairs nenovērtē vecu cilvēka dzīves gudrību nodošanu viņiem, jo visu var atrisināt datori un par ekspertiem tiek godāti cilvēki spēka gados.
4. Pretrunas starp paaudzēm – vecie cilvēki zaudē “ģimenes galvas” statusu. Jaunie dzīvo ar mērķi, ka jaunā dzīve dos daudzas cerības, bet vecie cilvēki skatās uz savu nodzīvoto dzīvi un ar bažām domā par aiziešanu aizsaulē. Plaisu starp paaudzēm veido, piemēram, ģimene gaida vecā cilvēka nāvi, lai dabūtu viņa dzīvokli.
…
