No seniem laikeim cilvēks izmantoja vēja enerģiju kuģniecībā, bet pēc tam, lai aizvietotu savu muskuļu spēku.pirmos vienkāršos vēja dzinejus izmantoja Ēģiptē un Ķīnā. Nedaudz velēk vēja dzirnavas parādījās Eiropā. Sākot ar 13.gs. vēja dzineji plaši tika pielietoti R-Eiropā, sevišķi Holandē, Dānijā un Anglijā, ūdens pacelšanai, graudu malšanai un dažādu mehānismu iedarbināšānai. 20. gs. Sākumā krievu zinātinieks N. Žukovskis izstrādāja ātrgaitas vēja dzinēja teoriju un lika zinātniskos pamatus augstražīga moderna vēja dzinēja izgatavošanai, kas spētu efektivi izmantot veja enerģiju.
Pirmie divi vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995.g. Ainažos. Kopš 1999.g. vēja ģenerators ir arī Uzavā, bet 2002.g. Grobiņāstika izveidots vēja ģeneratoru parks, kur ir uzstādīti 33 vēja ģeneratori.
Kā darbojas vēja elektorstacijas? Vēja elektorstacija veja kinētisko enerģiju parvērš par elektrību. Tas galvena sastāvdaļa ir vēja dzinējs, elektriskais ģenerators, vadības aparatūra un mehānismi un būvkonstrukcijas. Parasti elektrosatciju sastāvā ietilpst arī iekārtas saražotās enerģijas akumulēšanai. Tās izmanto vietās, kur gada vidēja veja ātrums ir >5 m/s. Latvijā vidējais vēja ātrums gadā ir ap. 6 m/s. Elektrostacijas jauda sasniedz 2-3 MW, jo lielāka ir kjauda, jo mazāka ir saražotās elektrības pašizmaksa.
Parasti tie tiek būveti augstu virs zemes, atklatās vietās, jūras krastos un pat jūrā. Parasti ģenerātoru izveidojums ir loti moderns. Pašlaik vēja ģeneratori apgādā ar elektrību neleilas apdzivotas vietas vai pildina galveno elektotīklu, bet vēju ģeneratora sarazotās elektroenerģijas izmaksas pakāpeniski samazinās, tapēcšī tehnoloģija var kļūt par nozīmīgu elektroenerģijas ieguves avotu.
…
