Tāpat neverbālo komunikāciju izmantoju diezgan daudz, jo bieži komunicējot izmantoju žestus, cenšoties neapzināti vizualizēt stāstīto, izteiksmīgāk paužot sakāmo. Kā arī verbālajā komunikācijā bieži cenšos pierādīt savu viedokļa taisnību izmantojot daudz faktus, cenšoties pārliecināt cilvēku. Tomēr man personīgi, tas traucē, jo bieži vien neuzklausu pretējā cilvēka viedokli un beigās mans viedoklis izrādās ir nepareizs, jo vienmēr domāju, ka man ir taisnība. Kā arī man traucē liekie žesti, kustības, acu kontakti, jo sākot uztrakties vai jūtoties neērti sāku darīt neapdomātas rīcības, piemēram, sāku kustēties stāvot uz vietas, ik palaikam pakasu galvu, vai nezinu, kur skatīties un tam līdzīgi. Savstarpējā komunikācijā es spēju ļoti veiksmīgi komunicēt, izteikt savu domu un diskutēt, grūtākais varētu būt uzsākt sarunu, kad ir radies satraukums. Taču kļustot vecākam esmu sapratis, ka vislabāk saskarsmē ar citiem palīdz atklātība un pozitīvisms, tādējādi cilvēks jutīsies komfortabli dēļ kā abiem ir viegli uzsākt sarunu. Tāpat esmu pamanījis, ka es esmu no tiem cilvēkiem, kuri spēj diezgan viegli pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc manas neverbālās un verbālās izpausmes ir diegan brīvas. Vienīgais ko es vēlētos mainīt ir manas liekās kustības, acu kontakti, kas rodas satraukuma dēļ, kas man liek justies mazliet neērti. Tomēr es uzskatu, ka laikam ejot es vēl sevi pilnveidošu, kļūstot par sevi pārliecinātāks, spējot pilnīgi brīvi veidot komunikāciju ar citiem.…
