Vērtspapīru tirgus veidi
Vērtspapīru tirgus ir organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopums, kas rada iespēju noslēgt atklātus un regulētus darījumus ar vērtspapīriem. Tas ir tir¬gus, kur īstenojas naudas resursu sadale starp naudas piedāvātājiem (ieguldītājiem) un tās patērētājiem (emitentiem) uz vērtspapīru apgrozības kā preces pamata. Vērtspapīru tirgus visā pasaulē pilda šādas galvenās funkcijas:
1) sadala naudas resursus starp emitentiem un ieguldītājiem;
2) sadala finanšu riskus starp ieguldītājiem, pērkot un pārdodot vērtspapīrus;
3) raksturo valsts ekonomikas pašreizējo un perspektīvo stāvokli (vērtspapīru tir¬gus kā "ekonomikas barometrs");
4) atklāj ekonomiska rakstura informāciju;
5) nosaka vērtspapīru tirgus cenu.
Vērtspapīru tirgus saistība ar citu veidu tirgiem
Vērtspapīru tirgu var uzskatīt par plašāka tirgus — finanšu tirgus — nozīmīgu sastāvdaļu. Finanšu tirgus sevī ietver gan starpbanku tirgu, gan kredītiestāžu veiktās kredītu un noguldījumu operācijas, gan vērtspapīru un valūtas tirdzniecību, dzīvības un riska apdrošināšanas sabiedrību nozari, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un pensiju fondu darbību, savstarpējo kreditēšanu u. c.
Atkarībā no naudas resursu iesaistīšanas laika finanšu tirgus operācijās finanšu tirgu pieņemts iedalīt naudas tirgū un kapitāla tirgū. Naudas tirgū realizējas īstermiņa (līdz vienam gadam) uzkrājumu apgrozība, bet kapitāla tirgū — vidēja termiņa un ilg¬termiņa (virs viena gada) uzkrājumu apgrozība.
Sākotnējais un otrreizējais tirgus
Sākotnējais jeb primārais tirgus ir tirgus, kur notiek vērtspapīru sākotnējā izvie¬tošana. Sākotnējā tirgū apgrozībā nonāk tikai jaunas vērtspapīru emisijas. Sākotnējā tir¬gus dalībnieki ir emitenti, to pilnvarotās personas jeb emisijas izplatītāji un ieguldītāji.
Otrreizējais jeb sekundārais tirgus ir tirgus, kur notiek jau iepriekš emitēto vērts¬papīru apgrozība. Otrreizējā tirgū mainās vērtspapīru īpašnieki, bet izlaisto vērtspa¬pīru kopējais apjoms apgrozībā parasti nemainās. Protams, ir arī izņēmumi — atvērto ieguldījumu fondu apliecību pārdošana un atpirkšana, papildu emisijas. Līdz ar to emitenti parasti negūst tiešu labumu no vērtspapīru otrreizējās apgrozības, bet ienākumus gūst tikai vērtspapīru īpašnieki. Otrreizēja tirgus dalībnieki ir ieguldītāji, tirgus starpnieki, kā arī fondu biržas, vērtspapīru centrālie depozitāriji u. c.
Biržas un ārpusbiržas tirgus
Biržas tirgus ir tirgus, kur darījumi ar vērtspapīriem liek noslēgti fondu biržā. Darījumus fondu biržā var veikt, izmantojot biržas tirdzniecības sistēmu, ka ari tieša veidā, vienojoties ar darījuma otru pusi. Izmantojot fondu biržas tirdzniecības sistēmu, darījuma veicējam parasti nav svarīgi, kas ir darījuma otra puse. Izmantojot tiešā darī¬juma iespējas, abas darījuma puses vienojas par nosacījumiem (vērtspapīru apjomu, cenu un norēķinu kārtību).
Vērtspapīru veidi
Viena veida vērtspapīrus iespējams klasificēt sīkāk. Piemēram, Latvijā var nodalīt vairāku veidu
akcijas — parastās akcijas, priekšrocību akcijas un personāla akcijas.
