Jau kopš seniem laikiem ir pazīstamas ierīces, kas var „ar mazu spēku darīt lielus darbus” – pārbīdīt smagas kravas, izkustināt no vietas un pacelt lielus priekšmetus.
Svira.
Šūpojamais dēlis, ko pazīstam no bērnības, ir viens no senākajiem mehānismiem – svira. Sviru lieto joprojām, un tā sastopama daudzos mūsdienu mehānismos un ierīcēs.
Svira sastāv no Sviras kārts un atbalsta, uz kura kārts uzlikta. Svira pagriežas ap atbalstu kā ap asi. Ja sviras vienam plecam piekārts liels smagums, bet otram – mazāks, tad svira pagriežas uz lielākā smaguma pusi.
Ja sviras abi pleci ir vienādi, tad, protams, arī abi spēki ir vienādi. To izsenis izmanto svaros. Uz viena svaru kausa liek priekšmetus, kuram jānosaka masa, bet uz otra- atsvarus, kura masa ir zināma. Ja svari nostājas līdzsvarā, tad abiem pleciem pieliktais smaguma spēks un sveramās preces masa ir tieši tikpat liela, kāda ir atsvaru masa. Mainot smaguma piekāršanas vietu, var panākt, lai svira nostātos līdzsvarā. Tas notiek tad, ja spēka un tam atbilstošā pleca reizinājums abās atbalsta pusēs ir vienāds.…