Viktora Igo romāns "Parīzes Dievmātes katedrāle"

1.Kvazimodo – romana galvenais varonis, kura personīgi man, bija visvairāk žēl. Kropls bērniņš tika pamests pie Parīzes Dievmātes katedrāles, un tas bija Kvazimodo. Klods Frolo, vinu paņēma audzināšanā, kļuva par Kvazimodo patēvu. Frolo bija vienīgais cilvēks, kam Kvazimodo uzticējās, ticēja, jo citi viņu apsmēja. Kvazimodo kroplība bija līka mugura, kārpas un vēlāk no katedrāles zvanu skaņām arī kurlums (Kvazimodo tur bija zvaniķis). Lai arī cik ļoti viņš mīlēja Klodu, Kvazimodo nepadeva roku viņam, kad viņš karājās pie katedrāles margām un vēlāk krītot nositās. Kvazimodo mīlēja Esemeraldu un glāba viņu vairākas reizes, tajā pašā laikā, kad Esmeralda bija paslēpta katedrāles cellē, viņš saprotot, ka Esmeraldai viņš liekas neglīts, turējās no viņas pa gabalu, tikai piegādāja ēdienu, dzērienu un drēbes. Tajā pašā dienā, kad Esmeralda tiek pakārta, pazūd arī Kvazimodo un 2 gadus vēlāk viņu atrod Esmeraldas atdusas vietā. Viņš bija to tik stipri apskāvis, ka meģinot skletetus atdalīt tie sabira. Šeit ir redzams traģisks liktenis un bezzgalīga mīlestība, pēc kuras aiziešanas bojā, Kvazimodo acīmredzot saprot, ka dzīvei jēgas vairs nav.…