Viljams Šekspīrs - renesanses ēnas puses

Viljams Šekspīrs - renesanses ēnas puses. Vara un cilvēks. Noziegums un atbildība. Eksistenciālā izvēle. Viljama Šekspīra traģēdija „Hamlets” „Hamlets” ir pati garākā un viena no pazīstamākajām rakstnieka lugām, kā arī viena no traģiskākajām, grūti interpretējamām lugām. Tās notikumi norisinās Dānijā, kur dzīvo princis Hamlets. Viņš alkst atriebties sava tēva slepkavam, tēvocim Klaudijam, kurš nogalināja viņa tēvu, lai kāptu karaļa tronī un aprecēja Hamleta māti. Šajā Viljama Šekspīra lugā galvenais tēls Hamlets tiek atspoguļots kā gudrs, inteliģents, godīgs, dziļdomīgs un asprātīgs jauns vīrietis. Viņā ir apvienoti divu dažādu vecumu cilvēki – sākumā tas ir astoņpadsmit gadus jauns vīrietis ar asu prātu un bezbailību, taču beigās – kā trīsdesmit gadus jauns vīrietis, kurš cenšas saprast pasauli, cilvēkus, tos analizēt, un to var darīt tikai jau ar pieredzi bagāts vīrietis. Viņa pretrunīgā pasaules uztvere izpaužas neizpratnē par to, vai paši veidojam savu likteni, vai arī visa mūsu dzīve jau ir ierakstīta zvaigznēs, viņš šaubās un pārdomā dzīves patieso jēgu. Nemiera un uztraukuma cēloņiem, tiek meklētas atbildes. „ Būt vai nebūt - tāds ir jautājums. Kas prāta cienīgāk: vai ciest tās bultas, Ar ko mūs vajā ļaunais liktenis, Vai pacelt ieročus pret posta jūru Un izbeigt visu? Nomirt, aizmigt (..)