Vispārīgā pedagoģija

1. Pedagoģija kā zinātne un māksla.

Pedagoģijai ir savs pētīšanas priekšmets un objekts, kas pierāda ka tā ir zinātne. Kā arī tai ir sava teorija, un tā ir pierādīta praksē.
Pedagoģijas priekšmets –pedagoģijas rāditāji, kas atspoguļo likumsakarības ,faktorus (ped.zinātniskās metodes) un attīst.metodes.
Zinātniski pētnieciskās metodes –tās ir pētīšanas metodes:
* pārrunas; * novērojumi; * testi;
* intervija; * salīdzinājumi;
Ped. ir likumsakarības, kas eksistē starp faktoriem un procesiem.
Pedagoģijas zinātnes avoti:
tautas pedagoģija,
filozofiskais traktējums,
pāreja no utopijas idejām uz teorijā pamatotiem, ar ped.eksperimentu un preksi.

PEDAGOĢIJA ri zinātne par audzināšanu. Audzināšana ir vienas kultūras nodošana nākamai paaudzei.

Vārds “peidagoģija”cēlies no grieķu “peidagogos” pavadītājs.
Peidag. kā zinātni nostiprināja Ernests Meimanis (1862-1915), uzsverot tās empirisko (pieredzes) raksturu.
J.A.Students(1898-1964) izdala audzināšanu kā zinātni –teoriju, un kā mākslu –(praksi). “Prakse jāvada un jāveido ar teoriju, bet teorija ar praksi jālabo un jāpapildina.” (60.lpp.V.Peid.)…