Zaubes pagasta ģeogrāfiskais raksturojums

Pagātnē Zaubes pagasta saimnieciskā darbība bija atšķirīga no mūsdienu. Tā 18.gs. beigās un 19.gs. sākumā Zaubē darbojās divas stikla kausētavas – Kliģenē ar 16 krāsnīm un Smiškalnu apkaimē – ar 10 krāsnīm, ražots arī logu stikls Pēterburgai.
19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā uzbūvētas 7 ūdensdzirnavas, bijuši ķieģeļcepļi, armijas vajadzībām izbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija (t.s. „zirgu bānītis”) no Līgatnes cauri Zaubei uz Skrīveriem. Bērza muižā bijusi vīna darītava.
1935. gadā Zaubes pagastā bija 470 saimniecības (( Enciklopēdija „Latvijas pagasti”, 663.lpp). 4686 ha aizņēma aramzeme, 3355 ha – pļavas, 2972 ha – ganības, 1340 ha – meži, 578 ha – purvi. Tika audzēti rudzi, kvieši, mieži, auzas, kartupeļi, lini, āboliņš, tīruma zālāji. Bija vīna darītava, pienotava, trīs dzirnavas, septiņi pārtikas veikali. Otrā pasaules kara laikā Zaube tika stipri izpostīta – nodega tautas nams, pasts, pienotava, patērētāju biedrības nams.
Padomju laikā 1957. gadā izveidoja padomju saimniecību „Zaube” ar centru Annasmuižā un kolhozu „Druva”, ko 1964.gadā pievienoja „Zaubei” un saimniecības centru pārcēla uz Zaubes bijušo pagastnamu. Zaubē sākās celtniecība un tika uzbūvētas skola ar sporta zāli, bērnudārzu, daudzdzīvokļu mājas un 33 Līvānu tipa vienģimeņu mājas. Tika uzceltas arī mehāniskās darbnīcas , graudu kalte, liellopu kompleksu, cūku kompleksu, jaunlopu fermas un citas ražošanas ēkas. Saimniecības pamatprodukcija bija piens, gaļa un graudi. 1992.gadā saimniecību pārdēvēja par paju sabiedrību, kas pastāvēja līdz 1993.gadam, līdz 2001.gadam darbojās uz tās pamatiem izveidotās SIA „Nora” (zemes apstrādes un transporta pakalpojumi) un „Zaubes ozols” (kokzāģētava un galdniecība, vēl turpina darboties SIA „Kalējs”. …