Jau 5000 gadu p.m.ē. Mazāzijā no zelta tīrradņiem izgatavoja greznuma priekšmetus. Pirmās rakstiskās ziņas par zeltu sniedz ēģiptiešu uzraksti. Vissenākie no tiem attiecas uz faraona Tutmosa III laikiem, kas dzīvoja pirms apmēram trīsarpus tūkstošiem gadu. Tie liecina, ka zelts ēģiptiešiem jau bija zināms divus tūkstošus gadu pirms Tutmosa valdīšanas laikiem. Senie ēģiptieši zeltu ieguva Nūbijā (seno ēģiptiešu valodā „nub” - zelts). Jau 2800 gadu p.m.ē. Ēģiptē zeltu lietoja par maksāšanas līdzekli. Senās Romas galvenās zelta atradnes bija Spānijā, kur zelta ieguve sasniedza pat 6 t gadā. Arheoloģiskie izrakumi Rietumeiropā, Krimā un Kaukāzā rāda, ka dažādas senās tautas jau plaši pazina zeltu un tā apstrādāšanas tehnika bija augsti attīstīta.
Līdz Amerikas atklāšanai Vecajā pasaulē bija iegūts ap 12700 t zelta.
Izrakumos ir atrasti dažādi sauromatu zeltu izstrādājumi. Sauromati pirms diviem ar pus tūkstošiem gadu klejoja apgabalos starp Volgu un Donu. Dažādo zelta izstrādājumu vidū, ko atrada kāda dubultapbedījuma slēptuvē, uzmanību saistīja lieli zelta auskari jātnieku veidā. Uz platformām ar ritenīšiem stāvošie zirgi un jātnieki ar dažādiem smalkiem rotājumiem, kā arī ozolzīļu veida piekariņi tievās ķēdītēs liecina par seno juvelieru augsto mākslu.…
