Zemestrīču kartēšana. 19.-21.gadsimts

Secinājumi
1. Katru dienu kaut kur pasaulē notiek vidēji 5 – 6 zemestrīces.
2. Ja cilvēki jau iepriekš ir gatavi zemestrīcei, ir iespējams novērst daudzus nelaimes gadījumus, samazināt materiālos zaudējumus un, galvenais, paglābt cilvēku dzīvību.
3. Zemestrīces galvenokārt notiek kalnu rajonos un tās sakrīt ar tektonisko plātņu robežām.
4. Mūsdienās ir arvien vieglāk iegūt datus par zemestrīcēm no interneta, kas ir arī nenoliedzami ātrāk un izdevīgā, lai sev ērtākā laikā iegūtu vajadzīgos informāciju par zemestrīcēm.
5. Latvija atrodas seismiski mazaktīvā vietā, tomēr reti notiekoša aktivitāte dažkārt var būt bīstamāka par regulārām un biežām zemestrīcēm, jo cilvēki tai nav gatavi.
6. Latvijā katru gadu notiek ap 150 – 200 seismisku notikumu, pie tam vairākas reizes 100 gados šīs zemestrīces ir diezgan spēcīgas.
7. Latvijā ir noteiktas vairākas seismogēnās zonas, tomēr Šobrīd Latvijā vai tās robežu objektu tiešā tuvumā izvietota virkne ekoloģiski bīstamu (Salaspils atomreaktors, Daugavas HES kaskāde siltumelektrostacijas, ķīmiskās ražotnes, naftas termināli, Inčukalna pazemes gāzes glabātuve, Ignalinas AES), tomēr šobrīd nav novērtēta šo teritoriju seismiskās bīstamības pakāpe.
8. Kartēšana palīdz analizēt zemestrīces, veikt statistiku un balstoties uz datiem pētīt tā.
9. Jāņem vērā, ka pazemes grūdieni paši par sevi reti nodara tiešu ļaunumu cilvēkiem. Lielāko daļu ievainojumu un nāves gadījumu izraisa grūstošas ēkas, bojāti gāzes un elektrības vadi, krītoši objekti. Protams, ja cilvēki jau iepriekš ir gatavi zemestrīcei, ir iespējams novērst daudzus nelaimes gadījumus, samazināt materiālos zaudējumus un, galvenais, paglābt cilvēku dzīvību.


…