Zinātne un pozitīvisms

Jēdziena „pozitīvs” skaidrojums: 1) labais, reālais kā himeriskā pretstats, 2) derīgs- nederīgs, 3) ticamais- šaubīgais, 4) precīzais- juceklīgais, neskaidrais, 5) pozitīvais- noliedzošais, negatīvais.
Pozitīvisms- filozofijas virziens, kas atzīst, ka pastāv saikne starp sociālajām zinātnēm un dabas zinātnēm, kas darbojas vispārējās loģiskās sistēmas ietvaros, un kas par vienīgo zināšanu avotu atzīst un uzskata pieredzi. Tā ir tieksme pēc skaidrām un patiesām zināšanām, kas balstās uz faktiem, nesniedzas ārpus zinātnes un novērojumu ietvariem ; ideāls- dabaszinātnisks skatījums uz pasauli, zināšanām jābūt saistītām ar empīrisko realitāti.
Viens no pozitīvisma pamatlicējiem- Ogists Konts(1789-1857), izveidoja savu „Cilvēces reliģiju”, kurā pielūdza „Lielo Būtni”- cilvēci kā vienu veselumu. Zinātnē bija noslēdzies sīko pētījumu laiks- sākās atziņu apvienošana lielos pamatprincipos.…