Zinātniskais aparāts un zinātniskā darba metode politikas zinātnē

Politika ir darbība, caur kuru cilvēki rada, saglabā un groza galvenos likumus, kuros viņi dzīvo. Aristotelis ir teicis, ka cilvēks ir politisks dzīvnieks. Viņaprāt, tas padara politiku par “galveno zinātni”, kas ir nekas cits, kā rīcība, ko cilvēki veic, lai uzlabotu sev dzīves kvalitāti un izveidotu “ labu sabiedrību”. Politika ir sociālā aktivitāte, lai nodarbotos ar politiku ir nepieciešama sabiedrība. Tā vienmēr ir dialogs un nekad nav monologs. Politika ir nenoliedzami savienota ar konflikta un sadarbības fenomeniem. Hanna Arendta (Hannah Arendt) ir definējusi politisko varu kā “darbošanos koncertā”.
Jebkurš mēģinājums noskaidrot kas īsti ir politika, nonāk pie divām galvenajām problēmām. Pirmā, masu asociācijas ar šo vārdu, kas tiek lietots ikdienas sarunās. Citiem vārdiem, termins ir provokatorisks. Politika tiek bieži uztverta kā negatīvs apzīmējums: momentāni atsaucot atmiņā negodīguma, korupcijas gadījumus.
Semjuels Džonsons (Samuel Johnson) par politiku izteicās kā par līdzekli pasaules labklājības celšanai.
Politika nav zinātne, bet gan māksla, tā savā laikā teicis Otto Bismarks (Otto Bismarck).
Henrijs Adams (Henry Adams), savukārt, politiku nodefinē kā sistemātisku naida organizāciju. …