Žurnālistikas attīstības posmi

Pēc 1939. gadā noslēgtā Molotova Ribentropa pakta, kas Padomju savienībā ļāva iekļaut Baltija valstis. Jau pēc to pievienošanas 1940. gadā, viena no pirmajām izmaiņām presē bija to pārveidot pēc padomju savienības standartiem.Ne tikai prese, bet arī to iespiestuves, pārdošanas vietas bija pakļautas totalitārismam, kuru kontrolēja varasiestādes. Kontrole bija stingra, tāpēc daudzi izdevumi vēlējās parādīt savu lojalitāti pret to, tāpēc publicēja rakstus un bildes, kur tika attēlota laimīgā dzīve PSRS.
Katrai PSRS savienībai bija centrālās partijas orgāns. Rīkojumos no Maskavas tas saņēma, ka avīzē un žurnāliem ir jābūt gan krievu, gan lokālajā valodā, kā arī noteica dažādu nozaru avīzes, piemēram, priekš lauku cilvēkiem, sievietēm, kultūras un sporta avīzes. Komunistu partijas avīzes bija vispopulārākās. Latvijā tā bija avīze „Cīņa”. Latvijā, 1941. gadā bija 34 avīzes un 12 žurnāli. Cenzūra tik noteikta ik vienā no šiem izdevumiem. To, protams, stingri kontrolēja Komunistu partija.
Padomju režīms tika izsists no ierastā ritma, kad 1941. gada vasarā nacistu karaspēks iekaroja Baltijas valstis. Vācu okupācija ietvēra gan arestus, gan deportācijas…