Žurnālistikas uzdevumi, būtība, funkcijas, misija; žurnālistika Latvijā, Rietumeiropā, ASV

Latvijas žurnālisti gadsimta beigās.

Pētījuma apraksts.

Žurnālistu izpēte notikusi samērā nelielā apjomā.
Pētījumu veikšanu apgrūtināja strādājošo žurnālistu uzskaites trūkums.
1996.gadā tika uzsākta Latvijas strādājošo žurnālistu datu bāzes izveidošana.
Šo datu bāzi izmantoja, lai veiktu žurnālistu aptauju 1998.gadā.
Izlasē tika atlasīti visi nacionālie laikraksti gan latviešu, gan krievu valodās, valsts TV un radio.
Tika izplatītas 760 anketas, atgrieztas tika 320 anketas, no tām derīgas: 318.
Žurnālistu raksturojums.

Žurnālistu vidējais vecums bija 33 gadi, salīdzinoši neliela daļa žurnālistu bija vecumā 40-49 gadi. Tas apliecina, ka žurnālistika ir jaunu cilvēku nodarbošanās.
Vidējais stāžs: 9,5 gadi, vairāk kā puse ;žurnālistu sākuši strādāt pēc 1991. gada.
Vairāk kā puse savā pašreizējā darba vietā strādājuši 3 gadus un mazāk.
Rietumvalstīs žurnālistikā notiek vīriešu žurnālistu dominācijas nomaiņa ar žurnālistēm-sievietēm, taču Latvijā pēc ilgstoša sieviešu pārsvara, beidzot iestājies līdzsvars vīriešu un sieviešu samēra ziņā.
Vīrieši visbiežāk raksta par tradicionālajām „vīriešu tēmām” (politika, ekonomika, sports) , bet sievietes par vietējām ziņā, kultūru, ģimeni, mākslu utt.…