Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Apmierinātība ar darbu saistībā ar izdegšanas sindromu valsts institūcijā

     

    Term Papers64 Psychology

21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:107401
 
Author:
Evaluation:
Published: 03.03.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 57 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Anotācijas    3
  Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts    9
  Ievads    10
1.  Apmierinātība ar darbu    13
1.1.  Apmierinātības ar darbu teorijas    13
1.2.  Apmierinātības ar darbu ietekmējošie faktori    14
1.3.  Apmierinātības ar darbu pētījumi    17
2.  Izdegšanas sindroms un to ietekmējošie faktori    22
3.  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes raksturojums    34
3.1.  Pārvaldes darbinieku statistikas rādītāji    37
3.2.  Pārvaldes struktūra    39
4.  Pētījuma metodoloģija    40
4.1.  Respondentu raksturojums    40
4.2.  Pētījuma instrumentārijs    41
4.3.  Pētījuma procedūra    42
5.  Pārvaldes darbinieku aptauju rezultāti    45
5.1.  Pārvaldes darbinieku apmierinātības ar darbu rādītāju analīze    52
5.2.  Pārvaldes darbinieku izdegšanas sindroma rādītāju analīze    55
  Secinājumi    62
  Priekšlikumi    65
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    68
  Galvojums    72
  Pielikumi    73
Extract

Apmierinātību ar darbu sāka pētīt 20. gadsimta pirmajā pusē. Plašāku ieskatu apmierinātības ar darbu vēsturiskajos pirmsākumos sniedza Holveijs [16.,45]. Pētījumi šajā jomā aizsākās 1944.gadā. Toreiz to iemesls bija padarīt labākus monotonos manufaktūras darba apstākļus, kā arī uzlabot darba produktivitāti. Vienlaicīgi ar apmierinātības ar darbu pētījumiem radās arī motivācijas teorijas. Apmierinātība ar darbu ir ļoti cieši saistīta ar darbinieka motivāciju.

1.1. Apmierinātības ar darbu teorijas
Kā pirmā radās situacionālā pieeja, kuru izveidoja amata apraksta modeļa autori Terners un Laurenss [34.,57]. Situacionālā pieejā kā galvenais faktors, kas nosaka apmierinātību ar darbu, ir darba vide un apstākļi. Šīs pieejas galvenie pārstāvji ir motivācijas un vajadzību teoriju autori Maslovs un Hercbergs. Šo teoriju autori uzskata, ka visiem cilvēkiem ir noteiktas vajadzības (fizioloģiskās, sociālās un pašīstenošanās), kuras viņi cenšas apmierināt. Hercbergs piedāvā divas faktoru grupas, kas nosaka apmierinātību ar darbu:
1)Ārējie faktori – darba alga, darbavietas saglabāšanas garantijas, darba apstākļi, sociālais statuss organizācijā, organizācijas darba politika, tiešā priekšnieka attieksme un attiecības ar kolēģiem darbā.
2)Iekšējie faktori – panākumi darbā, atzinība, atbildība, izaugsmes iespējas, darba kā tāds un profesionālās karjeras iespējas [1.,10].
Dispozicionālās pieejas autori Locke un Smits, kuri uzskata, ka pastāv relatīvi noturīgas personības iezīmes, kas ietekmē apmierinātību ar darbu neatkarīgi no darba situācijām vai darba raksturiezīmēm [19.,98].
Pretrunu teorijas autori Porters un Kantrils apmierinātību ar darbu uzskata par kognitīvu pieredzi. Indivīds salīdzina savas reālās situācijas uztveri ar vēlamo situāciju un šīs salīdzināšanas rezultātā veidojas apmierinātība ar darbu [27.,189].
Referento grupu teorijas pārstāvji Mertons un Lazersfelds uzskata, ka apmierinātība ar darbu ir atkarīga no salīdzinājuma „savs” un „citu” stāvoklis [24.,190].
Līdzīga šai teorijai ir sociālās ietekmes teorija. Informācija par citu personu apmierinātību ar darbu lielā mērā ietekmē indivīda apmierinātību ar darbu - informācijai no cietiem kolēģiem ir lielāka ietekme uz apmierinātību ar darbu nekā objektīviem faktoriem.
Balansa teorija atzīmē, ka indivīds kognitīvi salīdzina gaidīto ar reālo. Atšķirībā no pretrunu teorijas, balansa teorija apskata atšķirību sekas un indivīda vēlmi sabalansēt tās. Adamsa „taisnīguma” teoriju var uzskatīt par balansa teorijas atzaru. Tās ietvaros apmierinātība ar darbu ir salīdzinājumu rezultāts:
1)indivīds salīdzina savu ieguldījumu ar ieguvumu;
2)indivīds salīdzina citu personu ieguldījumu ar ieguvumu;
3)indivīds salīdzina divu iepriekšējo salīdzinājumu rezultātus.
Pie ieguldījumiem var pieskaitīt laiku, piepūli un darbu. Savukārt par ieguvumiem var uzskatīt algu, stabilitātes izjūtu un nemonetāros labumus, kas ir atlīdzība, kuru darbinieks kā fizisku vai psiholoģisku komfortu. Ja šie mainīgie lielumi sakrīt, tad indivīds ir apmierināts ar darbu [2.,267].
Sociālās salīdzināšanas vai sociālās sāncensības teorijas autors Rijsmans skaidro, ka indivīds vienmēr cenšas būt nedaudz labāks par citiem pozitīvā nozīmē, kā rezultātā indivīdam rodas apmierinātība ar darbu [30., 279].…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −51,45 €
Work pack Nr. 1114422
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register