-
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācija
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 4 | |
1. | Resocializācijas jēdziens, nozīme, uzdevumi un izpildes līdzekļi | 4 |
1.1. | Resocializācijas jēdziena raksturojums | |
1.2. | Resocializācijas nozīme, mērķis un uzdevumi | |
1.3. | Resocializācijas izpildes līdzekļi | |
2. | Ar brīvības atņemšanu notiesāt personas resocializācijas tiesiskais regulējums | |
2.1. | Notiesāto personu vispārizglītojošās un profesionālās apmācības tiesiskie aspekti | |
2.2. | Notiesāto personu nodarbinātības tiesiskie aspekti | |
2.3. | Notiesāto personu sociālās, fiziskās un garīgās aprūpes tiesiskie aspekti | |
3. | Notiesāto personu resocializācijas praktiskie aspekti ieslodzījuma vietās | |
3.2. | Notiesāto personu nodarbinātības nodrošināšanas praktiskie aspekti ieslodzījuma vietās | |
3.3. | Notiesāto personu sociālās, garīgās un fiziskās audzināšanas praktiskie aspekti | |
4. | Notiesāto personu resocializācija pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas | |
4.1. | Valsts probācijas dienesta nozīme bijušo notiesāto personu resocializācijā | |
4.2. | Sociālās rehabilitācijas iespējas no ieslodzījuma vietas atbrīvotajām personām | |
4.3. | Izglītības un nodarbinātības iespējas no ieslodzījuma vietas atbrīvotajām personām | |
5. | Penitenciāro iestāžu un probācijas dienesta darbinieku nozīme notiesāto resocializācijā | |
6. | Vidzemes augstskolas pētījuma, kad atveras cietuma vārti analīze | |
7. | Secinājumi un priekšlikumi |
7. Secinājumi un priekšlikumi
Izstrādājot darbu autore ir izdarījusi sekojošus secinājumus:
Ieslodzījuma vietās tiek nodarbināta tikai viena sestā daļa no visiem ieslodzītajiem kas ir diezgan negatīvs rādītājs, jo trūkst darba vietas, nav darba pasūtījuma un valsts šos pasūtījumus nenodrošina, uzņēmēji nav ieinteresēti veikt uzņēmējdarbību ieslodzījuma vietās.
Šīs problēmas risināšanā, būtu jādomā par to, kā piesaistīt uzņēmējus ieslodzījuma vietās veikt uzņēmējdarbību.
Nav noregulēts ieslodzīto, kā darba ņēmēju statuss, ieslodzīto tiesības un pienākumi, kā darba ņēmējam.
Arvien vairāk ieslodzīto atrodas slēgtajos cietumos un tie ieslodzītie, kas izcieš sodu režīma zemākajā pakāpē ir ļoti ierobežoti un šai ieslodzīto kategorijai nav iespējas ne strādāt, ne apmeklēt resocializācijas programmas un iegūt izglītību.
Saskaņā ar Latvijas sodu izpildes kodeksa 62.pantu „Brīvības atņemšanas iestādēs tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt vispārējo izglītību”. Šis pants uzrunā konkrētu personu loku – jauniešus, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām, kas paredz vispārējās izglītības pieejamību bez jebkādas diskriminācijas.
Ieslodzītajiem ir zems izglītības līmenis, 23% no notiesātajiem nav pamatizglītība un šajā grupā ir sastopami arī analfabēti.
Bieži vien ieslodzījuma vietu piedāvātās sociālās rehabilitācijas programmas nesakrīt ar ieslodzīto vajadzībām, līdz ar to šīm programmām nav nozīmes.
Ieslodzījuma vietās trūkst informācijas par iespējām apmeklēt dažādas resocializācijas programmas, kā rezultātā šīs programmas nav pietiekami apmeklētas un tie, kas ir informēti par iespējām iesaistīties resocializācijas programmās bieži vien nav motivēti to darīt.
Cietumu darbinieku darba ražīgums kļūst arvien sliktāks, jo darbinieki ir pārslogoti, gan psiholoģiski, gan fiziski, jo trūkst jauni speciālisti zemā atalgojuma dēļ, kā arī jau esošie darbinieki ir jāpārkvalificē, jo prasības aug un ieslodzījuma vietā ir jāstrādā izglītotiem cilvēkiem, lai netiktu pārkāptas ieslodzīto cilvēktiesības.
…
Mūsdienu noziedzīgajā pasaulē šī problēma ir loti aktuāla, jo ieslodzījuma vietas ir pārapdzīvotas un katru gadu brīvībā iznāk apmēram divi tūkstoši notiesāto, kuriem ir nepieciešama palīdzības integrēties sabiedrībā. Kā arī liela nozīme ir notiesāto personu resocializācijai ieslodzījuma vietās, jo no tā ir atkarīgs, kāds cilvēks iznāks brīvībā, vai viņš būs labojies, ieguvis kādas prasmes, lai tālāk sekmīgi varētu iekļauties mūsdienu sabiedrībā vai šis bijušais ieslodzītais atgriezīsies ieslodzījuma vietā. Par šo tēmu sabiedrībā ļoti plaši diskutē un viedokļi ir diezgan dažādi, daudzi neatbalsta cilvēcīgu izturēšanos pret notiesāto, citi uzskata, ka mācot ieslodzījuma vietā sadzīves normas ir daudz lielāka iespēja atgriezt notiesātos uz pareizā ceļa. Arī pēc autores domām cilvēkam ir jādod otra iespēja un jācenšas šī soda izciešanas laikā viņu pozitīvi ietekmēt, tas attiecas uz izglītību, darbu, dažādām dzīves skolas programmām, jo iespējams brīvībā būdams šis cilvēks nekad nav strādājis, mācījies, līdz ar to ieslodzījuma vietā viņam paveras jaunas iespējas un iznākot brīvībā ir lietas kam pievērsties, nevis turpināt noziedzību.
- Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācija
-
No psihoaktīvām vielām atkarīgo pilngadīgo personu sociālās rehabilitācijas programma
Practice Reports26 Anatomy, Medicine and Hygiene, Social Work
- Sociālā darbinieka palīdzība ģimenēm, kurās ir bērns ar garīgās attīstības traucējumiem
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Alternatīvas brīvības atņemšanai nepilngadīgiem likumpārkāpējiem un profilaktiskais sociālais darbs
Term Papers for university45
Evaluated! -
Sociālā rehabilitācija atkarīgajiem kristīgā kopienā
Term Papers for university98
Evaluated! -
Sociālā pedagoga darbība pusaudžu konfliktrisināšanas prasmju attīstīšanā skolā
Term Papers for university105
Evaluated! -
Sociālo dienestu darbība: piedāvājums un ekspektācijas
Term Papers for university90
Evaluated! -
Sociālā pedagoga preventīvā darbība datoratkarības mazināšanai pusaudžiem Rīgas pilsētā
Term Papers for university70