Automobiļu bremzes

Ievads
Bremzes kalpo kā veids, lai strauji varētu samazināt automobiļa ātrumu, apturēt vispār un noturētu to uz vietas.
Mūsdienu automobilis ir satiksmes dalībnieks, kas tiek pakļauts lieliem ātrumiem, tādēļ satiksmes drošības nodrošināšana iegūst pavisam citu, īpašu lomu. Galvenā loma šeit piedēvējama bremzēm – galvenajam auto drošības faktoram.
Lai spētu šo uzdevu realizēt, nepieciešams garantēt auto, kas pārvietojas ar maksimālu ātrumu, apstāšanās iespēju maksimāli īsākā ceļa posmā.
Šādas prasības realizējamas tikai, ja auto aprīkots ar spēcīgām, drošām un darba kārtībā esošām bremzēm.
Jo ātrāk būs iespēja automobili apstādināt, t.i. jo īsāks bremzēšanas ceļš un laiks, jo lielāks var būt automobiļa vidējais drošais ātrums.
No tā izriet, ka automobiļa vidējais faktiskais ātrums pilnīgi atkarīgs no bremžu sistēmas kvalitātes.
Tādā veidā, palielināt auto dinamiskā īpašības, nav iespējams nepalielinot, bremžu sistēmas jaudu un efektivitāti.
Tomēr nedrīkst ari piemirst bremžu sistēmas pretējo lomu. Viens no pirmajiem auto rokasgrāmatu autoriem L. Bodrijs De –Sonjē rakstījis : “Bremzēt, lai kā uz to neskatās, tas nozīmē izliet degvielu uz ceļa un iznīcināt mašīnu”. Šādā izteicienā ir ļoti liela daļas patiesība. Tik tiešām, lai sasniegtu noteiktu kustības ātrumu, tiek izmantota nozīmīga dzinēja enerģija.
Dabiski, ka strauja un nedabiska ātruma samazināšana vienmēr saistīta ar pilnīgi neatgriezenisku saražotās enerģijas zudumu.
No tā var secināt, ka bremzes ir nenoliedzami liels dzinēja enerģijas patērētājs. Automobiļa bremzēšanas process ietver sevī kustībā radītās kinētiskās enerģijas pārvēršanu bremzēšanas procesā un tad siltumā.
Jo lielāks kustības ātrums un automobiļa masa, jo lielāka kinētiskā enerģija tiek saražota.

1. Bremžu uzdevums un iedalījums
1.1. Bremžu iekārtas tipi
Bremžu iekārtas galvenais uzdevums ir automobiļa kustības ātruma samazināšana, ātra apturēšana un noturēšana uz vietas. No bremžu iekārtas efektivitātes ievērojami atkarīga spēkrata kustības drošība un vidējais ātrums.
Atkarībā no konstruktīvā izveidojuma un novietojuma bremzes iedarbojas uz riteņiem tieši( vieglo automobiļu bremzes) vai arī ar transmisijas starpniecību (kravas automašīnas stāvbremzes, lēninātāji, kalnu bremzes)
Spēkrata bremžu sistēma sastāv no vairākām savstarpēji neatkarīgām bremžu sistēmām: galveno bremžu sistēmas, stāvbremžu sistēmas, rezerves( avārijas) bremžu sistēmas un papildbremžu sistēmas. Vieglajos automobiļos iebūvē tikai pirmās divas, bet Kravas auto jau visas četras minētās bremžu sistēmas.
Galveno bremžu sistēmu vada ar kājas pedāli un plaši izmanto visos kustības režīmos. Automobiļiem ar vienāda diametra riteņiem galveno bremžu sistēma darbojas uz visiem riteņiem.
Stāvbremžu sistēmu vada ar rokas sviru un izmanto spēkrata noturēšanai uz vietas, stāvot slīpumā. Automobilis ar pilnu kravu jānotur 24% slīpumā, pie tam spēks uz rokas sviras nedrīkst pārsniegt 400N. Kravas automobiļiem ar vienādiem riteņiem stāvbremžu sistēmā ietilpst centrālā bremze, kas nobremzē dzenošos riteņus caur transmisiju, un ierīce, kas darbina piekabes bremžu sistēmu.
Vieglajiem automobiļiem parasti izmanto atsevišķu fiksējamu pārvadu, kas darbina un fiksē pakaļējo riteņu galveno bremžu sistēmu, tomēr ir izņēmumi, kad stāvbremze tiek pievadīta priekšējiem riteņiem.
…