-
Daiļliteratūra un folklora vecākā pirmsskolas vecuma bērnu vārdu krājuma paplašināšanai
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 5 | |
1. | Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu runas un valodas teorētiskie aspekti | 8 |
1.1. | Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu attīstības raksturojums saistībā ar pētāmo tēmu | 8 |
1.2. | Runas attīstības galvenie uzdevumi pedagoģiskajā procesā pirmsskolā | 16 |
1.3. | Vārdu krājuma paplašināšana – viens no svarīgākajiem uzdevumiem | 22 |
1.4. | Daiļliteratūra un folklora – līdzeklis bērnu vārdu krājuma paplašināšanai | 26 |
2. | Pētījums par daiļliteratūras un folkloras izmantošanas iespējām bērnu vārdu krājuma paplašināšanai | 31 |
2.1. | Pētījuma metodoloģiskais raksturojums | 31 |
2.2. | Pētāmās grupas raksturojums | 32 |
2.3. | Pedagoģiskais process bērnu vārdu krājuma paplašināšanai | 36 |
Secinājumi | 60 | |
Izmantotā literatūra un informācijas avoti | 62 |
Secinājumi
1. Bērnu valodas, runas un vārdu krājuma attīstība ir viens no svarīgākajiem bērnu personības attīstības veidošanās punktiem. Kā norādījušas D. Lieģeniece un I. Nazarova – cilvēks apkārtējo pasauli iepazīst ar domāšanas, atmiņas, priekšstatu, iztēles un valodas palīdzību. Visi šie procesi veido intelektu. Gan intelekts, gan valoda cilvēkam veidojas jau agrā bērnībā un tālāk pilnveidojas pirmsskolas, skolas un brieduma gados (Lieģeniece, Nazarova, 1999, 31).
2. Bērnu runas attīstība ir valodas apguves process – bērns attīsta spējas izmanto valodu kā apkārtējās pasaules izziņas un pašizpausmes līdzekli. Tas ir cilvēces uzkrātās pieredzes apguves process, kurā valoda kļūst par sevis iepazīšanas un pašattīstības līdzekli, cilvēku saskarsmes un mijiedarbības, kā arī pašizpausmes līdzekli. Ja bērnos mērķtiecīgi tiks paplašināts vārdu krājums, tad tiks veicināta bērna intelektuālā un emocionālā attīstība, jo bērns spēs savas izjūtas, savas darbības ietērpt vārdos.
3. Pilnvērtīgai valodas videi ir ļoti liela nozīme bērna aktīvai pasaules izzināšanai. Videi kurā bērns uzturas ir jābūt tādai, kura sekmē runas attīstību un līdz ar to vārdu krājumu paplašināšanu. Tātad tai ir jābūt gramatiski pareizai un leksiski bagātai. Darba autore šī darba izstrādes laikā secina, ka emocionāliem iespaidiem bagāta un pozitīva apkārtējā vide bērnus atraisa, atraisa viņos runas prasmes, bērni brīvāk un nepiespiestāk stāsta par visu.
4. Pedagogam ir nepieciešams pareizi izvēlēties pedagoģiskās metodes un dažādus palīglīdzekļus, lai bērni spētu no tiem smelties sev nepieciešamo. Pedagogam ir nepieciešams iemācīties runāt bērnu valodā, jo tikai tā būs savstarpējā sapratne, kas motivēs bērnus iesaistīties procesā un šim darbam būs rezultāti.
5. Daiļliteratūra un folklora attīsta bērnos domāšanu, iztēli un fantāziju, kas savukārt veicina bērnos runas attīstību un vārdu krājuma paplašināšanu.
6. Bērnus ir nepieciešams rosināt ļoti daudz runāt, stāstīt, jo tikai aktīva runa var veicināt vārdu krājuma paplašināšanu. Arī V. Golubina norāda, ka skaņu kultūras un gramatiski pareizas runas veidošanā liela nozīme ir stāstītprasmes veidošanai. Vārdu krājuma paplašināšana un aktivizēšana atrodas ciešā saistībā ar prasmi tos lietot, paužot precīzu lietu un parādību, to īpašību un darbību nosaukšanu, prasmē lietot sinonīmus un antonīmus (Golubina, 2007, 229).
…
Kvalifikācijas darba temats “Daiļliteratūra un folklora vecākā pirmsskolas vecuma bērnu vārdu krājuma paplašināšanai”. Darba mērķis ir teorētiski un praktiski izzināt daiļliteratūras un folkloras nozīmi vārdu krājuma paplašināšanā vecākā pirmsskolas vecuma bērniem. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, pētījumā tika analizētas dažādu psihologu un pedagogu atziņas. Darba 1. nodaļā dažādu psihologu un pedagogu skatījumā analizēta runas attīstība, vārdu krājuma paplašināšana, to nozīme bērnu personības attīstībā. Daiļliteratūras un folkloras nozīme bērnu runas attīstībā un bērnu vārdu krājuma paplašināšanā. Darba 2. nodaļā ir veikta bērnu vārdu krājuma sākotnējā analīze. Sniegts ieskats bērnu praktiskajā darbībā, izmantojot daiļliteratūru un folkloru, ir analizēts, kā šie darbi ietekmē bērnu runas attīstību un vārdu krājuma paplašināšanu. Pedagoģiskajā procesā veiktā vērojuma rezultāti tika analizēti un apkopoti. Pedagoģiskā procesa vērojuma laikā tika konstatēts, ka daiļliteratūra un folklora bērnos sekmē vārdu krājuma paplašināšanu, attīsta bērnos stāstītprasmi. Darba struktūru veido ievads, divas nodaļas, apakšnodaļas, secinājumi, literatūras avotu saraksts. Teksts izklāstīts 86 lpp. Literatūras avotu sarakstā ir 72 autoru nosaukumi. Atslēgas vārdi: runa, vārdu krājums, daiļliteratūra, folklora, attīstība, pilnveidošana.
- 2-3 gadu vecu bērnu kustību attīstība pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģiskajā procesā
- Daiļliteratūra un folklora vecākā pirmsskolas vecuma bērnu vārdu krājuma paplašināšanai
- Mācību un saskarsmes prasmju veidošana 5 - 6 gadu vecu bērnu grupā pirmsskolas izglītības iestādē
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!5-6 gadus vecu bērnu saskarsmes grūtības pirmsskolas izglītības iestādē un to mazināšanas iespējas
Term Papers for university72
Evaluated! -
Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja un vecāku sadarbība izglītības iestādes darba pilnveidošanā
Term Papers for university78
Evaluated! -
Rotaļa kā saskarsmes prasmju veicinātāja ar vienaudžiem vecākā pirmsskolas vecuma bērniem
Term Papers for university26
-
Spēļu un rotaļu izmantošanas iespējas attieksmes pret dzīvo dabu veidošanā 5–7 gadu vecu bērnu grupā pirmsskolas izglītības iestādē
Term Papers for university52
-
Vecākā pirmsskolas vecuma bērna radošo spēju attīstības pedagoģiskie noteikumi sižeta-lomu rotaļā
Term Papers for university70