Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi
1. Darba alga ir samaksa par darbu pēc laika vai gabaldarba izmaksas veida, vai arī apvienojot šos veidus.
2. Atalgojums ir viens no svarīgākajiem motivācijas elementiem, taču nedrīkst aizmirst, ka eksistē arī citi motivācijas elementi. Tāpēc atalgojuma sistēmai jābūt integrētai kopējā darbinieku individuālo vajadzību un uzņēmuma mērķu sasniegšanas procesā.
3. Katrā uzņēmumā izveidojas sava atalgojuma sistēma, kura ietver sevī atalgojuma sistēmas veidošanu, pielietošanu un saglabāšanu, ar mērķi, uzlabot iestādes komandas un katra darbinieka individuālā darba izpildi.
4. Arodbiedrībām ir nozīmīga loma darba algas līmeņa un darba algas noteikšanā gan valsts, gan nozaru un uzņēmumu līmenī, gan arī individuālo darba līgumu slēgšanā, jo starp darba devēju un arodbiedrībām tiek slēgta aptveroša tarifa vienošanās par nākamā perioda darba apmaksas galvenajiem nosacījumiem, kas ir pamats kolektīvo līgumu slēgšanai, kuros ir detalizēti pušu pienākumi, saistības, darba veikuma, darba apmaksas kritēriji, līmenis, materiālas un sociālas garantijas, piemēram, medicīniskā apdrošināšana, darba devēja apmaksāta kvalifikācijas celšana, uzņēmuma iemaksas paša uzņēmuma vai kādā citā nevalstiskā pensiju fondā
5. Darba algas budžeta iestādēs tiesiski regulē LR likumi, Ministru kabineta noteikumi, instrukcijas un citi normatīvie akti, nosakot kolektīvo līgumu slēgšanu algas aprēķināšanas shēmas, kā arī regulē piemaksu, virsstundu darba, nakts darba un darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā aprēķināšanas un darba algas izmaksas kārtību. Nosaka minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmi, kas ir saistoša ne tikai valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī uz uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm, neatkarīgi no to organizatoriski tiesiskām formām.
6. Valsts tiesiski reglamentē darba algai saistošo nodokļu aprēķināšanu, iekasēšanu un administrēšanu.
7. Darba algas izmaksas apmērs ir atkarīgs no piemērojamiem atvieglojumiem, piemēram, no neapliekamā mēneša minimumu un atvieglojuma par apgādībā esošo personu.
8. Neto darba samaksa jeb reālā darba alga ir starpība starp bruto darba algu un aprēķinātajiem un ieturētajiem sociālās apdrošināšanas un ienākuma nodokļiem, kas tiek ieskaitīti valsts budžetā, darba algas samaksas dienā.
9. Ja nodokļu maksātājam papildus atvieglojumi darba vietā nav piemēroti pilnā apmērā, tad viņam ir tiesības pēc taksācijas gada beigām iesniegt gada ienākuma deklarāciju un veikt ienākuma nodokļa pārrēķinu rezumējoša kārtībā, piemērojot nodokļa atvieglojumus pilnībā.
10. Lielākais algas pieaugums bija 2007.gadā- bruto darba alga sabiedriskajā sektorā pieauga par 30%, bet privātajā sektorā – par 36%. Salīdzinot 2007.gada bruto algu pret 2002. gadu, pieaugums sabiedriskajā sektorā sastāda 138% pieaugumu, bet privātajā sektorā- 133%, kas liecina par to, ka notiek ekonomiskā attīstība.
11. Sākot ar 2009. gada janvāri tika palielināti attaisnotie izdevumi par veselības aprūpi un izglītību no 150 LVL uz 300 LVL, iedzīvotāju ienākuma nodoklis tika samazināts no 25% uz 23%.
…
