SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Visi iedzīvotāji dalās 3 lielās grupās: līdz darbspējas vecuma iedzīvotāji, darbspējas vecuma iedzīvotāji un pēc darbspējas vecuma iedzīvotāji.
2. Vairāk kā 20% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas var un spēj piedāvāt sevi darbaspēka tirgū, ir bezdarbnieki.
3. Latvijā ir atšķirīgi reģionālās attīstības līmeņi, kas negatīvi ietekmē valsts attīstības tempus.
4. Latvijas īpantība ir monocentrisks apdzīvojums ar spēcīgu galveno centru – Rīgas reģionu.
5. Darba tirgū, gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem nepieciešama lielāka ģeogrāfiskā mobilitāte, lai radītu ekonomiski aktīvu vidi arī Latvijas reģionos.
6. Ražošanas faktoru brīva aprite nodrošina, lai darbaspēks, kā arī finansiālie līdzekļi tiktu pielietoti tur, kur tie strādā ar vislielāko atdevi;
7. Migrācijas sekmēšana rada darbaspēka kustību uz turīgākiem reģioniem veicinot to efektīvo attīstību, tajā pašā laikā, mazina sociālo spriedzi nabadzīgākās valstīs;
8. Ārvalstu iedzīvotāji, kas ir augsti kvalificēti, reti izvēlas darbu reģionos gan zemās darba samaksas, gan neatbilstošu darba vietu dēļ;
9. Reģionos ir ne tikai atšķirīgs iedzīvotāju skaits, līdz ar to arī nodarbināto un bezdarbnieku skaits, bet arī atšķirīgs skaits uzņēmumu un darbavietu, nevienmērīgs darbaspēka izvietojums un atšķirīgs darba samaksas līmenis;
10. Nesakārtota infrastruktūra un mobilitātes trūkums ir šķēršļi, kas lauku iedzīvotājiem traucē sekmīgi integrēties darba tirgū;
11. Vislielākais nodarbināto iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars ir Rīgas reģionā, viszemākais – Vidzemē;
12. Latgalē ir neizmantots darbinieku potenciāls, kas, ja netiks iesaistīts darba tirgū, var emigrēt, kas savukārt var kaitēt Latgales reģiona turpmākai attīstībai;
13. Tieši iedzīvotāju mobilitātes trūkums, kā arī zemie ienākumi ir iemesls, kāpēc reģionos ir tik maz nodarbināto ar augstāko izglītību;
14. Darbinieku zināšanas un prasmes noveco, jo pirms vairākiem gadu desmitiem iegūtā kvalifikācija nav atbilstoša jaunajiem darba tirgus apstākļiem un ienākošajām inovatīvajām tehnoloģijām, tādēļ nepieciešama aktīvāka uzņēmumu ieinteresētība investēt darbinieku apmācībās un kvalifikācijas celšanā;
15. No 2007. -2011. gadam visvairāk bezdarbnieku pārtrauca darbu, jo iestājies pensijas vecums., 2009. gadā 30% bezdarbnieki pārtrauca darbu mācību dēļ;
16. Latvijā novērojams diez gan dramatisks bezdarba kritums un tas ir zems atspēriena punkts, no kā valsts var veicināt strauju ekonomikas izaugsmi, lai atgūtu „tīģera“ nosaukumu;
17. Itālijas galvenā problēma ir tās reģionu nevienmērīgā ekonomiskā attīstība, kas diez gan būtiski ietekmē bezdarba līmeni.
…
