Risks ir dabiska dzīves sastāvdaļa, kas pavada cilvēku visās viņa darbības jomās. Vienā gadījumā risks var būt liels un būt par cēloni avārijām vai nelaimes gadījumiem darbā, t.sk. arodsaslimšanām. Citos gadījumos risks ir mazāks, un tā sekas nav tik bīstamas. Piemēram, neliela trauma vai nenozīmīgi materiāli zaudējumi.
Jebkuram riskam ir savs objektīvs vai subjektīvs cēlonis, kura izcelsme var būt dabīga (viesuļvētras, zibens, plūdi, u.tml.) vai tehnogēna (visa veida darbības ar ķīmiskām, bioloģiski aktīvām, sprādzienbīstamām, ugunsnedrošām vielām, kā arī citas darbības, kas saistītas ar tehnoloģiskajiem procesiem darba vidē, t.sk. bīstamo vielu uzglabāšana un kravu transportēšana).
Darba vidē avāriju cēloņi parasti ir rūpnieciska rakstura, t.sk. transporta negadījumi, kuru rezultātā cilvēki tiek pakļauti riskam ar smagām sekām. Avārijas riskam ir raksturīgs lokāls briesmu avots (toksisku vielu noplūdes vai ugunsgrēks) ar avārijas centru, kura radīto briesmu lielums ir atkarīgs no attāluma līdz tam. Tā kā avārijās bieži vien cieš cilvēku daudzums, tad var runāt gan par individuālo, gan sociālo risku.
Mazos uzņēmumos nelaimes gadījumi un darbinieku saslimšana rada īpašas problēmas un ietekmē ne tikai atsevišķa darbinieka veselību, bet arī visa uzņēmuma darbību. Viena cilvēka prombūtne var pilnībā izjaukt tehnoloģisko procesu, izmainīt darba ritmu u.tml.
Darba devēja uzdevums, saskaņā ar Latvijas Republikas Darba aizsardzības likumu (20.06.2001), ir nodrošināt uzņēmumā vai organizācijā strādājošo veselību un drošību, kā arī veikt darba vides sakārtošanu atbilstoši MK noteikumiem Nr.379 „Darba vides iekšējās uzraudzības kārtība” (23.08.2001).
Risku novērtēšanu paredz arī Eiropas Savienības pamatdirektīvas 89/391/EEC, tām pakārtotās speciālās direktīvas par darba drošību darba vietās un direktīvas par darbinieku aizsardzību pret ķīmiskiem, fizikāliem un bioloģiskiem riskiem. Riska analīzes, vadības un novērtēšanas pamatnostādnes tiek iekļautas arī šādos starptautiskajos standartos: vides vadības standartā ISO 14001 („Environmental management systems standarts”), kvalitātes standartā ISO 9001 („Quality systems: Model for quality assurance in design, development, production, installation and servising”), arodveselības un darba drošības vadības sistēmā OHSAS 18001 („Occupational Health and Safety Assessment series- 18001”).
Eiropas Kopienas dokumenti „Veselība un darba drošība” paredz vispārēju pieeju darbā esošo risku novērtēšanai. Šīs nostādnes un ieteikumi atspoguļoti- „Guidance on risk assessment at work, Luxemburg: Office for Official Publications of the European Communities, 1996-2000”.
Politiku darba drošībā un veselības aizsardzībā nosaka arī Starptautiskās darba organizācijas (SDO) „Darba drošības un veselības aizsardzības vadības sistēmu vadlīnijas”(ILO-OSH 2001). Eiropas Savienība ir devusi ieskatu turpmākās darbībās un prioritātēs attiecībā uz darba aizsardzības jomu dokumentā „Piemērošanās pārmaiņām darbā un sabiedrībā: Kopienas jaunā darba drošības un veselības aizsardzības stratēģija 2002-2006”.1
Ik gadu Latvijā darba vietās notiek nelaimes gadījumi, kas tiek fiksēta Valsts darba inspekcijā. Dažkārt darba devēji neziņo par tiem, tai skaitā arī smagiem, un VDI tikai pēc ilgāka laika uzzina par šiem negadījumiem. Pērnā gada Valsts darba inspekcijas statistika tiek vēl apkopota, taču vidēji ik gadu notiek ap 1400- 1500 negadījumu darba vietā.
Tautas valodā tā dēvētie slēptie nelaimes gadījumi, kas "oficiāli" noteikumos tiek saukti par darba devēja neizmeklētajiem vai neatbilstoši izmeklētajiem, vai nereģistrētajiem nelaimes gadījumiem, pērn ir stipri vien pieauguši, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tomēr, kā uzsver VDI direktore Rita Elce, tā ir tikai neliela aisberga redzamā daļa – šādu gadījumu skaits ir daudz lielāks. Tas, ka 2007. gadā bija 17 šādu negadījumu, bet 2006. – 15, nepavisam neatspoguļo reālo ainu. Viņa prognozē, ka šogad šis skaitlis būs vēl lielāks nekā pērnajā gadā, jo VDI vēl pamatīgāk sekos līdzi, lai visi šie negadījumi tiktu noformēti.
Elce norāda, ka par smagu vai pat ar letālām sekām darba vietā notikušu nelaimes gadījumu darba devējam uzreiz jāziņo VDI, bet tad, ja darbinieka gūtie savainojumi nav klasificēti kā smagi, to izmeklē pats darba devējs. Taču nereti par notikušo VDI uzzina krietni vēlāk – no citiem informācijas avotiem.…
