SECINĀJUMI
1. Iedzīvotāju migrācija jebkurā valstī notiek nepārtraukti, tās svarīgākais iemesls mūsdienās ir tiekšanās pēc labākiem dzīves apstākļiem, augstāka dzīves līmeņa, kas parasti saistīts ar augstāku darba samaksu.
2. Latvijā emigrācijas ietekmē mazinās bezdarbs, palikušajiem paaugstinās darba samaksas līmenis, ārvalstīs strādājošo sūtītā nauda paaugstina ģimenes locekļu dzīves līmeni, valsts kopumā cieš ekonomiskus zaudējumus, mazinās iedzīvotāju ataudzes potenciāls darbaspēka papildināšanai un atjaunošanai turpmākajā laikposmā, pieaug demogrāfiskā slodze - nepilnvērtīga iedzīvotāju ataudze un tai sekojoša sabiedrības novecošanās.
3. Galvenie normatīvie akti, kas reglamentē darbaspēka nodarbinātību, reģistrēšanos VID un nodokļu aprēķināšanas kārtību LR ir Darba likums, Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Likums par valsts sociālo apdrošināšanu.
4. Liels emigrantu īpatsvars Latvijā vērojams sākot ar 2007.gada otru pusi, kad jau pamazām sāka parādīties krīzes iezīmes, tad emigrācijas līmenis sāka palielināties un savu maksimumu sasniedza 2010.gadā – 38.07 tūkst. emigrantu, kas pārsvarā saistīts ar darba zaudēšanu un nespēju to atrast.
5. Emigrantu skaitam palielinoties, Latvijā samazinās arī iedzīvotāju skaits, 2000.gadā tas bija 2381.70 tūkst. iedzīvotāju, bet 2012.gadā 14.28% mazāk un sasniedza 2041.80 tūkst. iedzīvotāju, jo imigrantu pieplūdums nav tik liels, lai tas nodrošinātu iedzīvotāju skaita pieaugumu.
6. 2011.gadā vidējais Latvijas iedzīvotājs, kurš pārcēlies uz dzīvi ārvalstīs ir neprecējusies sieviete vecumā no 18-29 gadiem ar vidējo izglītību, kas pirms tam strādājusi algotu darbu. Aizbraukšanas iemesls ir nespēja veikt ikdienas un kredītu maksājumus.
…