Ievads
Mūsdienu situācijā arvien vairāk cilvēku kā galveno avotu ikdienā nepieciešamās informācijas iegūšanai izvēlas gluži vai neizsmeļamos interneta resursus. Iespēja ātri, bez maksas un bieži vien, pat neizejot no mājas, atrast, izdrukāt un lejupielādēt informāciju jebkurā valodā ir nenoliedzami atvieglojusi un padarījusi vienkāršāku mūsu ikdienu. Līdz ar tīmekļa pieejamību arvien plašākam cilvēku lokam, nereti izskan jautājums – vai nākotnē vēl pastāvēs un būs pieprasīta uz papīra drukāta lasāmviela: laikraksti, žurnāli, grāmatas? Tomēr pagaidām Latvijā vēl veiksmīgi līdzās pastāv un savu lasītāju loku iemanto gan avīžu un žurnālu sniegtais piedāvājums, gan digitāli pieejamā informācija. Nenoliedzami - lielāks interneta informācijas lietotāju skaits ir jaunākās paaudzes iedzīvotāju vidū, kuriem internets bieži vien ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, kā arī pilsētās dzīvojošie, jo pilsētās interneta resursi ir tehniski vairāk nodrošināti, turpretī lauku iedzīvotāji parasti biežāk izvēlas drukātās informācijas lietošanu, jo tā ir viņiem sasniedzamāka. Lai gan bieži vien izdevēju paziņojumi liecina, ka preses pirkšanas un abonēšanas apjomi pēdējo gadu laikā ir mazinājušies, šo tendenci drīzāk var skaidrot ar ekonomisko situāciju valstī un iedzīvotāju vēlmi ietaupīt, atsakoties no lietām, kas nav pirmās nepieciešamības prece, un interneta resursos iegūstamā informācija ir lētāka nekā preses abonēšana vai pirkšana. Tomēr, neskatoties uz to, ka arvien vairāk cilvēku priekšroku dod interneta izmantošanai, preses un grāmatu pastāvēšana tuvākajā laikā neizzudīs, galvenokārt tāpēc, ka laikrakstos un grāmatās lasāmajai informācijai piemīt sava specifika un vērtība. Cilvēks pēc savas būtības ir konservatīvs, daudz ko nosaka ieradumi. Lasīšanas kultūra Latvijā ir spēcīgi iesakņojusies, un pat, ja ne visi lasa grāmatas un nopietnu literatūru, tad jaunākā iecienītā žurnāla numura gaidīšana un pārlasīšana daudziem ir kā mazs rituāls.
Plašsaziņas līdzekļiem mūsdienu sabiedrībā ir nozīmīga loma. Tādēļ arī to saturs, konkrētāk, virsraksti, ir interesants pētījumu lauks valodniekiem. Mūsdienās plašsaziņas līdzekļu valodas un virsrakstu izpētei ir pievērsušies daudzi latviešu valodnieki. Minēšu dažus no tiem: Ilze Lokmane ir rakstījusi par plašsaziņas līdzekļu valodu (Lokmane 2009), īpašvārdus preses izdevumu virsrakstos analizējusi valodniece Gunta Smiltniece (Smiltniece 2008), Andra Kalnača ir pievērsusies verba formu lietojuma un funkciju izpētei laikrakstu virsrakstos (Kalnača 2006). Valodniece ir pētījusi arī interneta portālu virsrakstu valodu (www.lu.lv). Tātad pētījumu par darbības vārdu žurnālu virsrakstos vēl ir maz. Tāpēc savā bakalaura darbā esmu izvēlējusies pievērsties tieši šai tēmai.
J.Rozenbergs raksta: „Darbības vārds nosaka valodas dzīvumu, dinamiku, ritumu, spēku” (Rozenbergs 1983: 98). No tā var secināt, ka darbības vārdam ir būtiska loma arī virsrakstos.
Tieši virsraksts ir pirmais signāls uzmanības pievēršanai – izteiksmīgs virsraksts ieinteresē izlasīt rakstu līdz beigām.
Darba mērķis: raksturot verba formu lietojuma īpatnības žurnālu virsrakstos.
Darba uzdevumi:
1) iepazīties ar teorētisko literatūru par darbības vārdu un publicistikas stilu;
2) noskaidrot žurnāliem raksturīgās pazīmes;
3) raksturot publicistikas stila iezīmes;
4) ekcerpēt žurnālu virsrakstus ar darbības vārdiem;
5) analizēt darbības vārda formas savāktajos piemēros.
Bakalaura darba teorētisko pamatu veido Dzintras Paegles, Jāņa Rozenberga, Andras Kalnačas, Andas Rožukalnes u.c. valodnieku darbi.
Analizētie piemēri ekscerpēti no žurnāliem, kuru mērķauditorija ir sievietes: „Cosmopolitan”, „Ieva”, „ Santa”, „Sieviete”, „Una”. Tā kā bakalaura darbā esmu pievērsusies verba izpētei tieši žurnālu virstrakstos, tad 1. nodaļā tiks nedaudz raksturota žurnālu loma citu mediju kontekstā.
…
