Darba mērķis ir analizēt uzņēmumu kreditēšanās iespējas Jelgavas pilsētā un rajonā un lauku zemnieku saimniecību kreditēšanos Zemgales reģionā.
Darba uzdevumi, mērķa sasniegšanai:
Apspriest kreditēšanās teorētiskos pamatus;
Izanalizēt kreditēšanu regulējošo tiesisko un normatīvo bāzi;
Izanalizēt Jelgavas pilsētas un rajona dažādu nozaru uzņēmumu darbību un kreditēšanos;
Noskaidrot kredītu un to nodrošinājumu veidus;
Izanalizēt Latvijas vadošo komercbanku galvenos kredītdarbības rādītājus;
Izpētīt bankas Hansabanka darbību un uzņēmumu kreditēšanās iespējas tajā.
Darbs sadalīts 4 nodaļās.
Pirmajā nodaļā apspriesta kreditēšanās teorētiskā bāze. Otrajā nodaļā tiek izklāstīta tiesiskā un normatīvā bāze. Trešajā nodaļā ietverti analīzes dati un rezultāti par a/s Hansabanka darbību un uzņēmumu kreditēšanās iespējām tajā. Ceturtajā nodaļā tiek analizēti triju Jelgavas uzņēmumu (a/s Zemgales piens, SIA Baks un SIA NDD) kreditēšanās un lauku saimniecību kreditēšanās Zemgalē.
Darba nobeigumā formulēti galvenie secinājumi un sniegti priekšlikumi.
Jelgavā un tās apkārtnē darbojas un veidojas jauni visai dažādu nozaru uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Ir arī vairāki satelītuzņēmumi, kuri ražo kādu elementu (detaļu) Eiropas vai transkontinentālajām korporācijām. Darbojas gan lauksaimniecības un to ražojumus pārstrādājoši uzņēmumi, gan mežizstrādes un kokapstrādes, metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi, gan apkalpojošās sfēras – tirdzniecības, servisa pakalpojumi un citi uzņēmumi.
Citu studentu un zinātnieku agrāk veiktie pētījumi nemazina tēmas aktualitāti, jo katrs pētījums atklāj jaunas iespējas un tēmas. Bez tam tēmu nemitīgi aktualizē arī dinamiskie procesi banku un uzņēmumu darbībā un attīstībā. Tēmas izvēli motivēja arī autora iespēja praktizēties a/s Hansabanka Jelgavas filiālē.
Darba mērķis ir analizēt uzņēmumu kreditēšanās iespējas Jelgavas pilsētā un rajonā un lauku zemnieku saimniecību kreditēšanos Zemgales reģionā.
Darba uzdevumi, mērķa sasniegšanai:
Apspriest kreditēšanās teorētiskos pamatus;
Izanalizēt kreditēšanu regulējošo tiesisko un normatīvo bāzi;
Izanalizēt Jelgavas pilsētas un rajona dažādu nozaru uzņēmumu darbību un kreditēšanos;
Noskaidrot kredītu un to nodrošinājumu veidus;
Izanalizēt Latvijas vadošo komercbanku galvenos kredītdarbības rādītājus;
Izpētīt bankas Hansabanka darbību un uzņēmumu kreditēšanās iespējas tajā.
Darbā izmantotas sekojošas pētījumu metodes:
Uzņēmuma un banku darbības apskatam izmantota aprakstošā jeb monogrāfiskā metode;
Procesu izpētei un izvērtēšanai pielietota analīzes un sintēzes metodes;
Analīzes rezultātu atspoguļošanai un interpretācijai izmantota grafiskā metode;
Interpretējumu, secinājumu, kopsavilkumu un priekšlikumu veidošanai pielietota induktīvā un deduktīvā metode.
Darba izstrādē izmantoti dažādi literatūras avoti – speciālā literatūra, periodisko izdevumu raksti, likumi un normatīvie akti, statistikas dati, interneta resursi un citi avoti.
Uzņēmuma kapitāls sastāv no pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla, kuru veido aizņēmumi un kredīti. Kredīta finansēšana ir visizplatītākā finansēšanas forma.
Kredīts - brīvo naudas līdzekļu kustība, ko bankas vai uzņēmumi piešķir kredīta ņēmējam uz noteiktu laiku par noteiktu atlīdzību.
Vārds "kredīts" nāk no latīņu valodas "credare" - ticēt, uzticēties. Kredīta devējs kredīta ņēmējam atvēl lietošanas tiesības uz noteiktu naudas summu (finanšu kredīts), bet kredīta ņēmējs uzņemas saistības šo naudu pēc noteikta laika atmaksāt. Kā kompensācija par lietošanas tiesību atdošanu parasti tiek noteikti procenti.
Personas, kas stājas kredītattiecībās:
Kredīta devējs - kreditors - aizdevējs;
Kredīta ņēmējs - debitors - aizņēmējs.
Ne vienmēr kredīta attiecības nosaka maksa par aizdevumu. Kredīta attiecības var rasties pašā līdzekļu aprites gaitā dažādos saimniecības posmos. Kredīta nepieciešamību rada starpība starp naudas izdevumiem ražošanas līdzekļu un priekšmetu iegādei un naudas ieņēmumiem par pārdoto produkciju vai pakalpojumiem. Rodas nepieciešamība pēc kredīta, lai nodrošinātu līdzekļu aprites pastāvīgumu. Bet līdzekļu aprites gaitā rodas arī uzkrājumi, kuri dotajā brīdī uzņēmumam vai fiziskām personām nav vajadzīgi. Tātad kredīts ļauj izdevīgi izmantot viena uzņēmuma brīvos līdzekļus citu uzņēmumu vajadzībām.
Kredītu piesaistīšanas noteikumi
Banku kredīti citām juridiskām personām tiek izsniegti uz aizdevuma vai kredīta līguma pamata. Kredīts tiek izsniegts uz noteiktu laiku pret noteiktu kredīta nodrošinājumu:
garantijām;
nekustamā īpašuma ķīlu;
citu aktīvu ķīlu.
Daudzi uzņēmumi neatkarīgi no īpašuma formas tiek dibināti ar samērā ierobežotu kapitālu, kas praktiski neļauj tiem pilnā apjomā realizēt savu darbību tikai ar pašu kapitālu. Tas rada nepieciešamību piesaistīt un izmantot kredīta resursus.
Kreditēti tiek ne tikai lieli investīciju projekti, bet arī kārtējās darbības izmaksas - rekonstrukcija, paplašināšana, ražošana u.c. pasākumi.
Visas minētās operācijas saistās ar to, ka aizņēmējam ir nenozīmīgs pamatkapitāla lielums, nav stingru kredīta garantiju, atbilstošas likumdošanas u.c. faktori, kas pieder pie minētām banku riska operācijām, kuras bankām var radīt bezcerīgus parādus un zaudējumus.
Tāpēc, iekams banka aizdevuma līguma veidā apliecinās savu uzticību aizņēmējiem, tiek veikta kredīta iesnieguma pārbaude un kredīta ņēmējs tiek novērtēts pēc šādām pozīcijām:
juridiskās kredītspējas;
finansiālās kredītspējas.…
