Straujais cenu kāpums naftas produktiem 2005. gada septembrī, kam sekoja ažiotāža sabiedrībā, tik pat negaidīts cenu samazinājums 2006. gada pavasarī, tad atkal lielais cenu kāpums 2008. gada pavasarī, vasarā un ekstremālais kritums rudenī veicināja autora neviltotu interesi izpētīt Latvijas degvielas tirgu kopumā, tā lielākos dalībniekus, to konkurētspēju, naftas produktu piegādātājus un patērētājus, gan valsts, gan privātajā sektorā, tirgus darbības īpatnības un konkurences padomes lomu degvielas tirgū.
Tāpat darbā tiks izpētīta biodegvielas ražošanas jaudu palielināšanas nepieciešamība, lielākie ražotāji, un tiks izpētītas degvielas tirgus attīstības iespējas tuvākajiem gadiem, kur, pēc autora domām ievērojamu lomu ieņems biodegviela, kas, jo sevišķi, šķiet svarīgi tajā laikā, kad liela daļa pasaules cīnās ar globālā piesārņojuma un sasilšanas radītajiem draudiem un sekām, kas atsaucas ne tikai uz apkārtējo vidi, bet arī uz sabiedrības veselības stāvokli kopumā. Jāpiemin gan, ka domas par šo fosilās degvielas aizstājēju dalās. Cilvēki, kam ļoti rūp globālā sasilšana, uzsver, ka pasaulei ir jācenšas pēc iespējas vairāk izmantot atjaunojamos resursus. Taču tajā pašā laikā citi oponē, ka biodegviela nemaz nav tik „tīrs” produkts, jo biodegvielas iegūšanas procesā lauksaimnieki izmanto dažādu ķīmisku mēslojumu un Lauktehniku, kas tik un tā tiek darbināta ar fosilo degvielu. No nākamā skatu punkta atkal biodegviela ir laba iespēja kļūt neatkarīgākiem no naftas un tās cenām pasaules tirgū.
Tādai mazai ekonomikai kā Latvija, kur ziņās vienmēr tik var dzirdēt, ka imports atkal ir bijis lielāks par eksportu, kas nozīmē naudas aizplūdumu, būtu sevišķi aktuāli degvielas tirgu pārorientēt uz vietējā ražojuma produktiem, jo Latvija ar naftas pārstrādi un degvielas ražošanu nenodarbojas. Bet, kā jau vienmēr, būs daudzi, kas pret to iebildīs, minot dažādus iemeslus. Arī to, ka paliks zaudētājos. Rodas arī jautājums, vai Latvijas valstij kā tādai ir izdevīgi stimulēt biodegvielas pastiprinātu ienākšanu degvielas tirgū, jo biodegvielai netiek piemērots akcīzes nodoklis.
Tāpat liela nozīme ir degvielas tirgotājiem. Tie, kas ikdienā aktīvi izmanto personīgo transportu, vai vienkārši mazliet pa logu papēta degvielas tirgotājus un to nosaukumus, pamanīs, ka Latvijas degvielas tirgū ir trīs lieli dalībnieki, kas ieņem diezgan ievērojamu tirgus daļu. Lai gan būdamas neatkarīgas organizācijas, pat daļēji ar atšķirīgiem piegādātājiem, tomēr to cenas vienmēr ir ļoti līdzīgas, kas liek aizdomāties, vai šīs kompānijas neizmanto šo dominējošo stāvokli. Var arī pamanīt, ka vietā, kur agrāk ir bijusi kāda maza privāta uzņēmēja degvielas uzpildes stacija, tagad tur slejas kāda populāra lieltirgotāja zīmola uzpildes stacija, kas liek domāt, vai lielie tirgus dalībnieki negrasās pārņemt savos grožos visu degvielas tirgu.
Protams, katram komersantam ir savi plāni, kuri ir vērsti uz peļņas palielināšanu un, parasti, tie arī tiek turēti komercnoslēpumā. Tas tirgus ekonomikā ir normāli. Naivi būtu gaidīt, ka lielie degvielas tirgotāji atteiktos no saviem plāniem palielināt savu tirgus daļu, peļņas daļu un ietekmi tirgū, jautājums ir par to, lai tas notiktu likumdošanas normu, tai skaitā Konkurences likuma, ietvaros.
Ir saprotami, ka tēma, kura būtiski ietekmē ekonomiku un arī iedzīvotāju maciņus, rosina meklēt vainīgos pēc katrām nevēlamām vai negaidītām pārmaiņām tirgū.
Pētījuma mērķis
Izanalizēt Latvijas degvielas tirgus attīstību un attīstības iespējas.
Pētījuma priekšmets
Latvijas degvielas tirgus.
Pētījuma objekts
Resursu tirgus un tā loma mūsdienu tirgus ekonomikā.
Hipotēze
Latvijas degvielas tirgus nākotnes attīstības pamats ir biodegviela.…
