Izvadīt bērnu cauri pusaudža gadiem ir sarežģīts un atbildīgs uzdevums, kas mūsdienās vecākiem sagādā daudz grūtības , jo pusaudži tiek dēvēti par “vētraino “ paaudzi, “apātisko” paaudzi; paaudzi, kuru raksturo hormonu vētras, autoritāšu maiņa, komformisms, emancipācija, kritika, pašapliecināšanās, infantīlisms, emocionālās kompensācijas reakcijas, rakstura akcentēšana.
Arī es esmu izgājusi cauri pusaudžu gadiem, patiesībā tas bija labākais periods manā dzīvē. Es nesaskāros ne ar depresiju, ne ar alkohola pastiprinātu lietošanu, taču daudziem jauniem cilvēkiem tā ir liela problēma.
Pašlaik Latvijā un vispār pasaulē ir pievērsta pastiprināta uzmanība depresijai un tās izpausmēm darbībā, šis mans darbs “Depresijas līmeņa saistība ar alkohola lietošanu 15-16 g. veciem zēniem” ir kā turpinājums manam 2.kursa darbam “Pusaudžu depresija”.
Šajā darbā mans pētījuma priekšmets ir depresija un tās saistība ar biežu alkohola lietošanu.
Mans pētījuma objekts ir 15-16 g. veci zēni. Mans mērķis ir atspoguļot pusaudžu depresijas un alkohola lietošanas problēmas aktualitāti, izpētot to pēc iespējas dziļāk un rast atbildes uz jautājumu, vai starp depresiju un pastiprinātu alkohola lietošanu ir saistība, cik svarīga ir sabiedrības sociālā loma pusaudža attīstībā, kādi priekšnoteikumi un dzīves apstākļi ir vajadzīgi, lai jaunais cilvēks neiegrimtu depresijā, līdz ar to nekļūtu par alkoholiķi, narkomānu vai pašnāvnieku.
Franču bērnu psihologs L.Michaux ir izdalījis piecus suicidālisma mēģinājuma tipus, kur īpaši uzsvērts ir depresīvais tips, tāpat arī daudzās Eiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā, no vairāk vai mazāk izteiktas depresijas cieš 6% cilvēku. Alkoholiķu skaits ir daudz lielāks 10-100 cilvēku uz katriem 1800, jāņem vērā arī to faktu, ka par alkoholiķi potenciāli kļūst cilvēks, kurš agrā vecumā ir to sācis lietot (līdz 20 gadiem), tāpēc, manuprāt, šī tēma ir ļoti aktuāla, pētot jau pašas saknes – pusaudžu vecumu.…