Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:500618
 
Author:
Evaluation:
Published: 10.06.2014.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 97 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
  Depresija un tās raksturojums    8
  Depresijas terminoloģija un klasifikācija    8
  Depresijas klīniskās izpausmes un izplatība    8
  Depresijas stigmatizācija    11
  Stigmatizācijas definīcija un raksturojums    11
  Depresijas stigmatizācijas veidi    13
  Depresijas stigmatizācijas izpausmes un sekas    14
  Depresijas stigmatizācijas mazināšanas iespējas    17
  Depresijas stigmas salīdzinājums ar cita veida stigmām    18
  Dažādu faktoru saistība ar depresijas stigmu    20
  Metode    23
  Pētījuma dalībnieki    23
  Instrumentārijs    25
  Procedūra    27
  Rezultāti    27
  Iztirzājums    32
  Nobeigums    37
  Izmantotās literatūras saraksts    39
  Pielikumi    47
Extract

Nobeigums
Bakalaura darba mērķis – noskaidrot, kādi sociāli demogrāfiskie faktori ir saistīti ar depresijas stigmatizāciju Latvijā un kāda ir saistība starp depresijas rādītājiem un indivīda depresijas stigmu, un uztverto depresijas stigmu – ir sasniegts. Tomēr jāsecina, ka tēma ir ļoti plaša, tādēļ darbā ir izpētīta tikai maza daļa no iespējamajām sakarībām.
Kopumā pētījumā iegūtie rezultāti ar nelieliem izľēmumiem apstiprina iepriekšējos pētījumos iegūtās atziľas. Pirmkārt, jāsecina, ka uztvertajai stigmai ir ievērojami lielāki rādītāji, nekā indivīda depresijas stigmai, un tas ir secināts jau iepriekš veiktajos pētījumos.
Gan korelāciju, gan regresiju analīze uzrāda principā tos pašus neatkarīgos mainīgos, kas saistīti ar atkarīgo mainīgo – indivīda depresijas stigmu – dzimumu, vēršanos pēc profesionālas palīdzības, faktu, vai cilvēks pazīst depresijas slimnieku, kā arī saistību ar psiholoģiju vai medicīnu.
Dzimumu kā galveno indivīda depresijas stigmas prognozētāju var skaidrot ar tradicionālo vīriešu maskulīno lomu sabiedrībā, kas saistās ar sliktāku dažu emociju atpazīšanu, piemēram, trauksmes (Jorm, Kelly, Wright, Parslow, Harris & McGorry, 2006), kas ir viens no depresijas simptomiem. Maskulīnisms ir saistīts ar drosmīgu un vīrišķīgu rīcību, kas netiek asociēts ar depresiju („depresijas slimnieki ir vāji, jo viľi lūdz pēc palīdzības‖) (Jorm et al., 2006). Turklāt psihiskās saslimšanas, tajā skaitā depresija, sabiedrībā vispār tiek uzskatītas kā „neiedomājamas‖, un šāda veida stereotipi attiecībā uz slimību veidiem vīriešiem varētu būt vēl raksturīgāki.
Rezultāti arī rāda, ka tiem, kas ir vērsušies pēc profesionālas palīdzības saistībā ar savu garīgo veselību, indivīda depresijas stigma ir mazāka, tātad – jo lielāka personīgā pieredze saistībā ar garīgās veselības problēmām, jo mazāka indivīda depresijas stigma.
Indivīda depresijas stigma ir arī mazāk izteikta, ja respondentam ir saistība ar psiholoģiju, psihoterapiju vai medicīnu, ko var skaidrot ar plašākām zināšanām par depresiju, salīdzinot ar cilvēkiem, kas ar šīm jomām nav saistīti.
Cilvēkiem, kuriem ir saskare ar depresijas slimnieku vai cilvēku ar garīgu saslimšanu vispār, ir mazāka indivīda depresijas stigma, ko var skaidrot ar šīs saskares iespaidā gūto pieredzi un līdz ar to arī plašākām zināšanām par depresiju.…

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,20 €
Work pack Nr. 1355405
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register