SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot bakalaura darbu, autore izdarīja sekojošos secinājumus:
1. Ar reģionālās attīstības politiku parasti cenšas risināt sociālekonomiskās problēmas - celt iedzīvotāju labklājību, veicināt resursu racionālu izmantošanu; reģionālā attīstība ir vērsta uz teritorijas līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Reģionālās attīstības politikas mērķi un uzdevumi visbiežāk ir: sabalansētas reģionālās ekonomiskās attīstības sasniegšana; vienmērīga un efektīva visu valsts reģionu materiālo, darba un citu resursu izvietošana un izmantošana; atpalikušo reģionu ekonomiskās izaugsmes stimulēšana; nelabvēlīgo atšķirību izlīdzināšana. Jebkurai reģionālai politikai ir vismaz divi aspekti -ekonomiskais un sociālais.
2. Eiropas Savienība varbūt arī ir viena no bagātākajām pasaules daļām, bet starp tās reģioniem ir lielas ienākumu un iespēju atšķirības.
Reģionu nevienlīdzībai ir dažādi cēloņi. Tā var būt iznākums pastāvīgai neizdevīgai situācijai, ko rada ģeogrāfiska nošķirtība vai nesenas sociālas un ekonomiskas pārmaiņas. Šādu situāciju bieži raksturo sociālā atstumtība, sliktas kvalitātes izglītība, lielāks bezdarbs un neadekvāta infrastruktūra. Dažu Eiropas Savienības dalībvalstu gadījumā šī situācija ir bijušās centralizētās plānošanas ekonomikas sistēmas atstātais mantojums.
3. Analizējot Latvijas reģionālo politiku raksturojošu radītāju ir skaidri redzama krīzes ietekme, jo apskatot katru radītāju atsevišķi darba autore pamanīja kā katram radītājam bija tendence palielināties kopš 2008.gadam un pēc šī gada straujš samazinājums. Latvijas ekonomika ir atveseļošanas stadijā, par to liecina radītāju nozīmes palielinājums pēc 2010.gada.
4. Neskatoties uz to, ka Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, valstī izteiktas teritoriālās jeb reģionālās atšķirības pastāv gan starp mazākām administratīvi teritoriālām vienībām (vietējām pašvaldībām, republikas pilsētām un rajoniem), gan starp lielākām teritorijām – reģioniem.
Pētījums par fondu apguvi 2004. – 2006.gadā parāda, ka Eiropas fondu sadalījums starp dažādām valsts teritorijas daļām un reģioniem nav vienmērīgs (vislielākais finansējuma īpatsvars koncentrējas Rīgas reģionā – 44% jeb 423 milj. EUR, bet vismazākais Latgales reģionā – 9% jeb 83 milj.EUR. Pārējais finansējuma apmērs sadalās – 14% jeb 130 milj. EUR Kurzemes reģionam, 12% jeb 113 milj.EUR Zemgales reģionam un 11% jeb 103 milj. EUR Vidzemes reģionam). …
