Eiropas Savienības ietekme uz norēķinu karšu biznesu Latvijā

Bakalaura darbā tiek sniegts ieskats norēķinu karšu starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūciju izstrādātajos maksājumu karšu standartos un noteikumos.
Komercbankas ir tiesīgas nodarboties ar norēķinu karšu izsniegšanu un apkalpošanu, ja tās ievēro augstāk minēto institūciju noteikumus.
Darba autors, analizējot dažādus norēķinu karšu noteikumus par būtiskāko atzīst ‘’Visa International’’ standartus un noteikumus, jo Latvijas norēķinu karšu tirgū vērojams liels Visa karšu produktu īpatsvars.
Izstrādājot šo darbu, autora mērķis ir apzināt iespējamās būtiskākās izmaiņas norēķinu karšu jomā Latvijas komercbanku darbības vidē līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ņemot vērā iepriekš minēto, darba autors ir izvirzījis uzdevumu noskaidrot, kad, un līdz kuram laika periodam komercbankām ir jāievieš, vai jau bijušas jāievieš attiecīgās izmaiņas.
Lai pilnībā izprastu komercbanku nostāju attiecībā uz iestāšanos ES, izmantojot elektronisko pastu, tika izsūtīts informācijas pieprasījums Latvijas komercbankām ar nosaukumu: ‘’Kā Jūsuprāt izmainīsies norēķinu karšu gada maksa, Latvijai iestājoties ES?’’. Kā arī līdzīgs jautājums tika uzdots ārvalstu bankām, kuru mītnes ir iestājušās vai gatavojas iestāties ES: ‘’Kā izmainījās/ izmainīsies norēķinu karšu gadu maksa līdz ar valsts iestāšanos ES?’’
Analizējot norēķinu kartes kā bezskaidras naudas norēķinu biznesa formu, autors atspoguļos cik būtiska loma ir norēķinu kartēm valsts makroekonomikā.
Aizvien vairāk un vairāk cilvēki sāk uzticēties bezskaidras naudas norēķinu veidiem. Pasaules pieredze rāda, ka iedzīvotāji lielākoties norēķinoties par pirkumiem izmanto norēķinu kartes. Tikai balstoties uz bankas un klienta savstarpējo uzticēšanos, klientam tiek dota unikāla iespēja izmantot savu norēķinu karti ne tikai tirdzniecības vietās, bet arī bankomātos.
Norēķinu kartes kā bezskaidrās naudas norēķina veids ir guvis atsaucību arī Latvijas komercbanku klientos. Latvijā norēķinu karšu vēsture ir tikai 12 gadus veca, kad 1991. gadā par pirmo starptautisko norēķinu karšu organizāciju Visa International un Europay International pilntiesīgu biedru kļūst ‘’Rīgas komercbanka’’1. Vairāku gadu laikā, daudzas Latvijas komercbankas ir kļuvušas tiesīgas izdot un apkalpot Visa International un Europay International produktus.
Lai komercbankas varētu iesaistīties norēķinu karšu biznesā, bankām ir jāsaņem augstāk minēto starptautisko norēķinu karšu organizāciju sertifikācija. Kamēr bankas nodarbojas ar norēķinu karšu biznesu, tām jāievēro šo organizāciju izstrādātie standarti un noteikumi.
Līdz ar Latvijas izteikto vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, ir sagaidāmas būtiskas izmaiņas norēķinu karšu biznesā. Šobrīd esošās Eiropas Savienības dalībvalstis realizē un pielieto jaunos Eiropas Ekonomiskās un Monetārās savienības un starptautisko norēķinu karšu organizāciju izstrādātos standartus un noteikumus. Viens no būtiskajiem notikumiem Latvijas komercbankām ir 2004. gada 1. maijs, kad Latvija kļūs par pilntiesisku Eiropas Savienības dalībvalsti. Otrs svarīgākais notikums gaidāms laika posmā no 2007.- 2008. gadam, kad, iespējams, mūsu valstī tiks ieviest eiro, ja tiks izpildīti Māstrihtas līgumā noteiktie konverģences kritēriji2.
Darba pētījuma objekts ir norēķinu karšu bizness pirms un pēc Latvijas iestāšanās ES. Vai Latvijas komercbankas spēs pielāgoties jaunajiem noteikumiem un standartiem, vai nē?. Kas būs komercbankām jāmaina esošajā norēķinu karšu sistēmā, lai pielāgotos starptautiskajiem noteikumiem un standartiem?
Par šā darba pētījuma priekšmetu autors izvirza starptautisko norēķinu karšu asociāciju un ES institūciju izstrādātos standartus un noteikumus.
Darba mērķis ir analizēt Eiropas Savienības institūciju un starptautisko norēķinu karšu organizāciju izstrādāto standartu, procedūru un noteikumu ietekmi uz norēķinu karšu biznesu Latvijā līdz ar tās iestāšanos Eiropas Savienībā. Sniegt ieskatu būtiskajās izmaiņās, konstruēt iespējamās problēmas un ieguvumus. Kā arī radīt iespējamo ekonomisko modeli uz turpmāko norēķinu karšu attīstību Latvijā, iekļaujot gan statistikas datus, gan autora paša priekšstatus un aptaujas rezultātus.
Atbilstoši darba mērķim, analīzei izvirzāmi sekojoši uzdevumi:
apskatot Visa International izstrādātos standartus un noteikumus izanalizēt to ietekmi uz Latvijas norēķinu karšu tirgu.
aprakstīt Visa EU reģiona izstrādāto standartu un noteikumu ietekmi uz Latvijas norēķinu karšu tirgu pēc Latvijas iestājas ES.
sniegt nelielu informāciju par Europay darbību un tās izstrādātajiem standartiem un noteikumiem.
apskatīt būtiskākos Eiropas Ekonomiskās un Monetārās savienības un citu Eiropas Savienības institūciju izstrādātos standartus un noteikumus.
apzināt iespējamās izmaiņas norēķinu karšu biznesā līdz ar Latvijas dalību ES.
sniegt informāciju par norēķinu karšu biznesu un tā potenciālo izaugsmi.
analīzes ceļā pamatot bezskaidrās naudas norēķina instrumenta ietekmi uz ekonomiku.
Analīzei izmantota gan specializētā literatūra norēķinu karšu jautājumos, gan ekonomiskie un finansu pētījumi (laikposmā no 1998.- 2003.g.), kā arī autora atziņas, kuras gūtas praktiskā darbā a/s ‘’Hansabanka’’ Norēķinu karšu nodaļā. Lai darbs sniegtu pilnīgāku ieskatu norēķinu karšu biznesā, autors veica komercbanku aptauju, kuru iespējams apskatīt pielikumā. Pētījumā izmantotas aprakstošā, salīdzinošā, statistikas, kā arī faktoru analīzes pētījuma metodes.
Latvijas norēķinu karšu tirgū ir vērojams liels Visa International produktu īpatsvars. Uz 2003.gada maiju Visa International produkti sastādīja 34% no visām Latvijas komercbanku izdotajām norēķinu kartēm, turpretim konkurentorganizācijas Europay- 28%1. To varam izskaidrot ar straujo ‘’Visa’’ karšu mārketinga aktivitāti. Tieši tāpēc akcents šajā darbā tiks likts uz Visa International jaunajiem standartiem un noteikumiem.
Visa International pati neizdot norēķinu kartes un neslēdz līgumus ar tirgotājiem. Šo procesu veic Visa Inernational biedri, kuru kopējais skaits pasaulē ir ap 20 0002. Izstrādāt katram reģionam atbilstošus noteikumus, standartus, kā arī pārzināt Visa firmas zīmes izmantošanu, ir Visa International galvenie uzdevumi.
Visa Inernational dalās 6 reģionos3:
Visa Asia- Pasifc (Āzija- Klusā Okeāna valstis un Austrālija).
Visa Canada (Kanāda).
Visa Central& Eastern Europe, Middle East & Africa (Centrāl- Austrumeiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika). Turpmāk tekstā Visa CEMEA.
Visa European Union (Eiropas Savienība). Turpmāk tekstā Visa EU.
Visa Latin America & Caribbean (Latīņamerika un Karību jūras reģions).
Visa United States ( Amerikas Savienotās Valstis).
Katram no augstākminētajiem reģioniem Visa International ir izstrādājusi tiem raksturīgus standartus un noteikumus. Latvijas komercbankas, kas pieņem un apkalpo Visa kartes šobrīd pieder pie Visa CEMEA valstu grupas4. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES 2004.gada maijā, komercbankas tiks pievienotas pie Visa EU5. Šī notikuma rezultātā komercbankām būs jauni norēķinu karšu pieņemšanas, izdošanas standarti un noteikumi. Visa International biedru bankām piemēro sekojošus standartus un noteikumus, tie parādīti 1.attēlā.…