Liela uzmanība muitas darbā ir jāpievērš Kopējai lauksaimniecības politikai pakļauto produktu un preču, kas pretendē uz eksporta kompensācijām muitas kontroles organizācijai. Dokuments, kas apstiprina, ka subsidētās preces fiziski ir izvestas no Eiropas Savienības muitas teritorijas, ir T5 kontroleksemplārs. Muita atbild par to, lai preces tiktu izvestas nemainīgā stāvoklī, tātad tiek veiktas vairākas kontroles.
Ir izveidojusies Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas ietekme uz piena produktu eksportu Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Politikas izmaiņu rezultātā no 2007.gada 14.jūnija Komisijas Regulā (EK) Nr. 660/2007, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem ir noteikts, ka ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, nav jānosaka eksporta kompensācijas. Un līdz ar šīm izmaiņām uzņēmumiem ir jāpārvērtē, kā virzīt savus produktus uz tirgu. Šobrīd trešajās valstīs piena produktu cenas ir augstākas nekā Eiropas Savienībā, tāpēc uzņēmumiem ir izdevīgāk eksportēt produktus, nekā novirzīt tos vietējam tirgum. Eiropas Komisija ir likusi noprast, ka tiks izvērtēta cenu situācija un tas, vai tiks atjaunoti subsīdiju maksājumi, būs atkarīgs no cenu izmaiņām trešo valstu tirgū. Uz šo brīdi uzņēmējiem ir izdevīgi eksportēt, jo piena produktu cenas trešajās valstīs ir augstākas nekā Eiropas Savienībā. Pats svarīgākais ir mazināt Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu atkarību no eksporta uz vienu valsti. Uzņēmumiem ir jāmeklē partneri pēc iespējas dažādākās valstīs, lai tirgus situācijas izmaiņu ietekmē vienā valstī netiktu apdraudēts eksports kopumā, kā tas var būt gadījumos, ja eksportēts tiek tikai uz vienu valsti.
Darba pētījuma objekts ir uzņēmuma ražotās produkcijas eksporta izmaiņas, mainoties Eiropas Savienības Kopējai lauksaimniecības politikai. Pētījuma priekšmeti ir siera eksports un siera imports Latvijā, un viena piena pārstrādes uzņēmuma ietvaros. Siera eksports uz trešajām valstīm. Uzņēmuma ražoto piena produktu virzība uz vietējo tirgu un uz eksportu, kā arī citi rādītāji.
Darba mērķis ir iepazīties ar Kopējās lauksaimniecības politikas būtību, politikas reglamentējošo likumdošanu, eksporta kompensācijas sistēmu, tās veidiem un būtību, izanalizēt vienas komercsabiedrības ražotā kompensējamā produkta tirgu un situāciju, kāda bija pirms kompensāciju saņemšanas un kāda tā ir tagad, kad kompensācijas vairs netiek piešķirtas.
Pētījumu gaitā pierādāmā darba hipotēze ir Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika, kas ir mainījusi lauksaimniecības saražoto produktu virzību uz ārējo ES tirgu un ietekmējusi Latvijas lauksaimnieku darbību.
Lai sasniegtu mērķi, jāveic sekojoši uzdevumi:
jāizpēta Kopējās lauksaimniecības politika,
jāizanalizē Eiropas Savienības eksporta kompensāciju sistēmu,
jāveic komercsabiedrības vispārējā analīze, tās darbības ietekme uz kompensāciju piešķiršanu/nepiešķiršanu un produktu virzību uz iekšējo un ārējo tirgu.
Darbā tiek pētīts, kas tad būtu jādara uzņēmumiem, kas eksportē produktus uz trešajām valstīm, lai tie nebūtu atkarīgi no konkrētu valstu tirgus izmaiņām.
Darba nodaļās tiek aplūkoti jautājumi par Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politiku tiek aplūkota politikas attīstība, mērķi, pamatprincipi un politikas reglamentējošā likumdošana, eksporta kompensāciju produktu sektori. Tiek pētīta eksporta kompensāciju sistēma. Eksporta kompensāciju veidi un to piešķiršanas kārtība. Eksporta kompensāciju sistēmā iesaistītās institūcijas. Divas svarīgākās ir Lauku atbalsta dienests un Latvijas muita. Tiek aplūkoti komercsabiedrības ekonomiskie rādītāji atkarībā no Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas reglamentējošās likumdošanas izmaiņām, tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas piena produktu ražotāju vispārējo raksturojumu. Sīkāk tiek pētīti jautājumi par komercsabiedrības ražotā kompensējamā produkta realizācijas tirgiem un attīstību, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas ietekmi uz piena produktu virzību uz ārējo Eiropas Savienības tirgu.
Darba praktiskā vērtība ir izvirzītie priekšlikumi un novitāte, lai tiktu mazināts vislielākais risks – uzņēmuma atkarība no produktu eksporta uz vienu valsti. Uzņēmumam tiks nosūtīts izstrādātā darba eksemplārs. Izvirzītās idejas varētu pielietot praksē un attīstīt tās uzņēmuma eksporta uzlabošanai un jaunu sadarbības partneru piesaistīšanai.
Tēmas norobežojums. Darbā tiek apskatīts siera imports un eksports Latvijā, kā arī siera ražošana un tā eksports viena piena pārstrādes uzņēmuma ietvaros. Harmonizētajā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmā tiek lietots termins "piens un piena produkti", šāds termins tiek saglabāts arī darba nosaukumā, lai gan faktiski darbā tiks pētīta situācija ar piena produktiem, tas ir sieru un siera eksportu viena piena pārstrādes uzņēmuma ietvaros.
Par darba izstrādāšanas pamatu tiek izmantota Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas, kontroles un administrēšanas sistēmas izpēte Latvijā, statistiskā analīze, datu apkopošana. Viena konkrēta piena produktu ražotāja darbības izpēte. Ražoto produktu virzība eksportam un uz vietējo Latvijas tirgu.
Darba izstrādāšanai tika izmantota zinātniskā literatūra, mācību literatūra, likumdošanas aktu krājumi, interneta informācija, kā arī Galvenās muitas pārvaldes nepublicēti materiāli un pētītā uzņēmums arhīva materiāli.…
