Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma ietekme uz Ventspils pilsētas attīstību

Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Pirmsiestāšanās ES periodā Latvijā bija pieejami šādi ārējie finanšu atbalsta instrumenti- Phare, ISPA un SAPARD, kas tika ieviesti, lai sagatavotu Latviju ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu apgūšanai, savukārt pēc iestāšanās ES periodā - EEZ un Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas – Šveices sadarbības programma, ES programmas, KPFI un ES fondi, t.sk., ERAF, ESF un Kohēzijas fonds.
2. Phare bija paredzēta galveno reģionālās attīstības, valsts finanšu un sociālā sektora problēmu risināšanai, ISPA atbalsta ieguldījumus vides un transporta jomā, savukārt SAPARAD mērķis bija panākt lauksaimniecības sektora un lauku teritorijas ilgtspējīgu adaptāciju, risinot konkrētās ar sektoru saistītās problēmas.
3. EEZ un Norvēģijas valdības instruments ir sadalīts divos periodos: 2004. – 2009.gadam (18,7 milj. EUR - EEZ finanšu instruments, 31,8 milj. EUR - Norvēģijas valdības finanšu instrumenta) un 2009. – 2014.gadam (EEZ finanšu instruments -31,96 milj. EUR, Norvēģijas valdības finanšu instruments - 35,5 milj. LVL), un to mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti.
4. Latvijas – Šveices sadarbības programma ir finansiālās palīdzības avots, kas ir izmantojams papildus ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finanšu palīdzībai, kā arī EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzībai, kura ir vērsta uz divu galveno mērķu sasniegšanu – sekmēt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu Latviju un progresīvākajām paplašinātajām ES dalībvalstīm, kā arī mazināt šo atšķirību starp lielajiem pilsētu centriem un mazāk attīstītiem reģioniem (Programmas ietvaros ir piešķirti 34,8 milj. LVL, kas paredzēts izlietot līdz 2012.gadam).
5. ES programmas ir ES budžeta finansētas, lai sekmētu sadarbību starp ES dalībvalstīm kopīgu politiku īstenošanā un piedalītos nozīmīgos ES procesos un ietekmētu kāda lēmuma pieņemšanu. ES programmas iedalās vairākās jomās – lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu tirgus, veselība, vide un reģionālā sadarbība, izglītība un apmācības, brīvība, drošība un tiesiskums, finanses, uzņēmējdarbība un inovācijas un kultūra, kur vairākām ir dažādas apakšprogrammas.
6. ES fondi ir sadalīti divos plānošanas periodos: 2004. – 2006.gadam un 2007. – 2013.gadam, salīdzinājumam fondu un mērķu griezumā skatīt zemāk 1.tabulu.
…