Eiropas Savienības struktūrfondu ietekme uz Latvijas reģionālo attīstību 2007.-2013.gadam

Kopš Latvijas Republika (LR) 2004. gadā pievienojās Eiropas Savienībai (ES) un kļuva par pilntiesīgu tās dalībvalsti, tai ir pieejami dažādi instrumenti, ar kuru palīdzību var sniegt ieguldījumu valsts attīstībā. Turpmākajā darbā, runājot par valsts attīstību, uzmanība tiks veltīta tieši ekonomiskai izaugsmei. Viens no spēcīgākajiem instrumentiem, kas ir pieejami ES dalībvalstīm ir struktūrfondi. Ar šo finanšu instrumentu palīdzību ir iespējams uzlabot ekonomisko un sociālo attīstību, lai valstis, kuras šajās jomās ir vājākas, spētu ātrāk un veiksmīgāk tuvoties ES vidējam līmenim un veicinātu Latvijas integrācijas procesus vienotā Kopienā.
Lai veicinātu Latvijas attīstību, tai ir pieejami dažādu struktūrfondu līdzekļi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds (ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas fonds (ZVFF).
ERAF ir nozīmīgs fonds, kura mērķis ir izlīdzināt reģionālās atšķirības, ieguldot līdzekļus mazāk attīstītajos ES reģionos, tādējādi uzlabojot to ekonomisko un sociālo līmeni. Līdzīgs mērķis ir arī KF, kuru uzskata par vienu no reģionālās attīstības politikas instrumentiem, kurš finansē dažādus liela mēroga infrastruktūras pasākumus. Savukārt ESF lielāku uzsvaru liek uz cilvēkresursu attīstību un diskriminācijas mazināšanu darba tirgū. ELVGF un ZVFF ir fondi, kuri ir vērsti attiecīgi uz lauksaimniecības un zivsaimniecības strukturālo palīdzības sniegšanu. Turpmākajā darbā tiks aplūkoti trīs struktūrfondi: ERAF, ESF un KF, kas ir LR Finanšu ministrijas (FM) pārziņā, jo tie vistiešāk sasaucas ar darba tēmu, kas ir vērsta uz reģionālo attīstību Latvijā.
Kā redzams pēc struktūrfondu mērķiem un prioritātēm, tad liels uzsvars tiek likt tieši uz dalībvalstu reģionu attīstību.…