NOBEIGUMS UN SECINĀJUMI
Par diplomdarba tematu bija izvēlēta "Fonemātiskās uztveres traucējumu korekcija vecākā pirmsskolas vecuma bērniem". Vecākā pirmsskolas vecumā bērni sāk mācīties lasīt un rakstīt, šo procesu sekmīgas apguves svarīgs priekšnosacījums ir pilnvērtīga runas un valodas attīstība, un viens no būtiskākajiem pareizas runas attīstības priekšnoteikumiem ir fonemātiskās uztveres attīstība.
Diplomdarba teorētiskajā daļā tika apkopotas dažādu autoru atziņas par fonemātiskās uztveres būtību un tās attīstības likumsakarībām. Atsevišķa uzmanība pievērsta fonemātiskās uztveres traucējumu ietekmei uz vecākā pirmsskolas vecuma bērnu attīstību. Pēc iepazīšanās ar literatūras avotiem tika izveidoti uzdevumi fonemātiskās uztveres un elementārās skaņu analīzes funkcijas pārbaudei, kā arī izstrādāti pārbaudes kritēriji.
Tika veikts pētījums, lai noskaidrotu speciālo vingrinājumu izmantošanas iespējas bērnu fonemātiskās uztveres attīstības veicināšanai.
Mācību materiāla sagatavošanā un uzdevumu veidošanā ļoti nozīmīga bija bērnu vecumposma raksturīgāko īpatnību ievērošana.
Apkopojot teorētiskās atziņas un īstenojot pētījuma mērķa sasniegšanai izvirzītos uzdevumus, darba autore secina.
1. Analizējot dažādu autoru atziņas par vecākā pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpatnībām, ir jāievēro dažādi attīstības aspekti – fiziskā, psihiskā, sociālā un emocionālā attīstība. Bērna attīstība jāskata veselumā.
2. Nepietiekami attīstīta fonemātiskā uztvere – spēja diferencēt runas skaņas – ir pamatā vairākiem runas attīstības traucējumiem, šķērslis veiksmīgai rakstu valodas apguvei un ietekmē visu augstāko psihisko funkciju attīstību kopumā.
3. Speciāli atlasītu vingrinājumu izmantošana, ievērojot pirmsskolas vecuma bērnu runas attīstību un vecuma īpatnības, sekmē fonemātiskās uztveres pilnveidošanos. Fonemātiskās uztveres attīstībā svarīgs priekšnoteikums ir dzirdes uztveres un dzirdes uzmanības attīstīšana. Lietojot mērķtiecīgi izvēlētus vingrinājumus, rotaļas un spēles, tiek trenēta dzirdes uztvere un attīstīta runa un valoda, tātad – aktivizēta arī fonemātiskā dzirde.
4. Līdz ar to, veicot pedagoģiskos vērojumus, apkopojot pārbaudes rezultātus un rezumējot attīstoši koriģējošās darbības rezultātus, var secināt, ka fonemātisko traucējumu korekcija ir sekmīga, ja tiek ņemtas vērā pirmsskolas vecuma bērnu raksturīgākās attīstības īpatnības un tiek izmantoti speciāli atlasīti vingrinājumi. Korekcijas darbības efektivitāte ļauj secināt, ka pētījuma mērķis ir sasniegts, hipotēze pārbaudīta un apstiprinājusies.
…
