Ģimenes tipa atstātais iespaids uz pusaudžu dzimuma identitātes apzināšanos

SECINĀJUMI
Teorētisko darbu analīze un pētījums norāda, ka dzimuma identitātes veidojošais faktors ir ģimenes tips un ģimenes audzināšanas modelis, kā rezultātā:
• Pētījuma izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies – no ģimenes tipa ir atkarīga pusaudža un jaunieša dzimuma identitātes apzināšanās, par ko liecina šādas statistiskas atšķirības:
• No ģimenes tipa ir atkarīgs, kurš no vecākiem visvairāk ietekmējis dzimuma apzināšanos (χ2 = 44,559; p=0,037>0,05);
• No ģimenes tipa ir atkarīgas atbildes, no kura vecāka gribētu ņemt piemēru un līdzināties nākotnē (χ2 = 37,546; p=0,027>0,05);
• No ģimenes tipa ir atkarīgs, kā rīkoties dažādās situācijās (χ2 = 32,903; p=0,041>0,05);
• No ģimenes tipa ir atkarīgas respondentu atbildes, kuram ģimenē ir lielāka loma (χ2 =19,907; p =0,003>0,05);
• No ģimenes tipa ir atkarīga vīriešu rakstura īpašību pašvērtējuma analīze (p=0,005>0,05; p =0,004>0,05; p =0,030>0,05; p =0,005>0,05).

• No pētījuma jautājumiem izriet šādas atbildes:
• No ģimenes tipa ir atkarīga pusaudžu dzimuma identitātes apzināšanās, ko apliecina šādi rezultāti: Androgēnijas testa rezultātus ietekmē tas, ar kuru no vecākiem dzīvo kopā pusaudzis p=0,003>0,05; apziņa, no kura vecāka grib ņemt piemēru un tā dzīvot nākotnē, ietekmē šo dzimuma identitātes klasifikācijas testu p=0,029>0,05; kā arī testu ietekmē atbilde, kurš no vecākiem visvairāk ir ietekmējis dzimuma lomas apzināšanos p=0,049>0,05;
• pusaudžu izpratne par ģimenes struktūru saistībā ar ģimenes tipu ir nekompotenta un nepilnīga, ko apliecina nelabvēlīgās atbildes uz jautājumu, ar kuru no vecākiem var atklāti parunāt χ2 =8,226; p=0,041<0,05, kā arī procentuālās atbildes uz jautājumu, no kura vecāka gribētu ņemt piemēru un līdzināties nākotnē, ir vērstas uz nepareizu ģimenes struktūras izpratnes modeli, gan pilnā, gan šķirtā ģimenē kopējais procents sastāda 42%, ka nevienam no vecākiem negrib līdzināties.
…