| Nr. |
Chapter |
Page. |
| |
IEVADS |
7 |
| 1. |
IMITĀCIJAS MODELĒŠANAS VIZUALIZĀCIJAS TAKSONOMIJA |
8 |
| 1.1. |
Vizualizācijas taksonomija |
8 |
| 1.2. |
Taksonomijas ilustrācija lietojot Visual Simulation Eenvironment |
11 |
| 1.3. |
Piemēri |
12 |
| 2. |
AUTOMĀTISKĀ GRAFU IZKĀRTOJUMA OPTIMIZĀCIJA |
16 |
| 2.1. |
Zīmēšanas pamati |
16 |
| 2.1.1. |
Daudzlīniju zīmējums – ir noteikts skaits virsotņu un loku, kas veido grafu |
16 |
| 2.1.2. |
Izšķirtspēja |
17 |
| 2.1.3. |
Leņķiskais atrisinājums |
18 |
| 2.1.4. |
Estētiskais kritērijs |
19 |
| 2.1.5. |
Sarežģītības iemesli |
19 |
| 2.1.6. |
Citi estētiskie kritēriji |
20 |
| 2.1.7. |
Ierobežojumi |
20 |
| 2.1.8. |
Pieeja izmantojot algoritmu |
20 |
| 2.1.9. |
Deklarējoša pieeja |
21 |
| 2.2. |
Plaknes neorientēts grafs |
21 |
| 2.2.1. |
Plakani zīmējumi un iekļāvumi |
21 |
| 2.2.2. |
Grūtības testējot planaritāti |
21 |
| 2.2.3. |
Plaknes taisnlīniju zīmējumi |
22 |
| 2.2.4. |
Plaknes taisnleņķu zīmējumi |
23 |
| 2.2.5. |
Tīkla plūsmas modelis |
24 |
| 2.2.6. |
Plūsmu tīkli |
25 |
| 2.2.8. |
Ierobežota liekumu minimizēšana |
26 |
| 2.2.9. |
Zīmējumu raksturojums ar minimālu izliekumu skaitu |
27 |
| 2.2.10. |
Optimāla zīmējuma pierādīšana |
27 |
| 2.2.11. |
Vuzuālā attēlošana |
28 |
| 2.2.12. |
No vizuālās attēlošanas līdz taisnleņķa zīmējumam |
29 |
| 2.2.13. |
Heuristisks algoritms liekumu samazināšanai |
29 |
| 2.3. |
Plaknes orientētie grafi |
29 |
| 2.3.1. |
Augšupejošās planaritātes testēšana |
29 |
| 2.3.2. |
Augšupejošās planaritātes testēšanas sarežģītība |
30 |
| 2.3.3. |
Kā konstruēt augšupejošu plaknes zīmējumus |
30 |
| 2.3.4. |
Ietekmējošā zīmējuma parametri |
30 |
| 2.3.5. |
Vairāk par ietekmējošiem zīmējumiem |
31 |
| 2.3.6. |
Plaknes grafu un digrafu zīmējumi |
31 |
| 2.4. |
Vispārīgie neorientētie grafi |
32 |
| 2.4.1. |
Algoritmiskas stratēģijas zīmējot vispārējus neorientētus grafus |
32 |
| 2.4.2. |
Vienkārša planarizācijas metode |
32 |
| 2.4.3. |
Topoloģiskie ierobežojumi planarizācijas metodēs |
33 |
| 2.4.4. |
GIOTTO |
33 |
| 2.4.5. |
Ierobežojumu ievērošana GIOTTO[2] |
34 |
| 2.4.6. |
Planarizācijas tehnikas priekšrocības un trūkumi |
34 |
| 2.4.7. |
Atsperu metode |
35 |
| 2.4.8. |
Citas spēka orientētās tehnikas |
36 |
| 2.4.9. |
Spēka orientēto tehniku priekšrocības un trūkumi |
37 |
| 2.4.10. |
Spēka orientēto tehniku ierobežojumi |
37 |
| 2.4.11. |
Atsperes plaknes grafam |
38 |
| 2.5. |
Vispārēji orientēti grafi |
38 |
| 2.5.1. |
Slāņu metodes vispārējiem orientētiem grafiem |
38 |
| 3. |
SPĒKA BĀZĒTAS GRAFU IZKĀRTOJUMU VEIDOŠANAS METODES |
40 |
| 3.1. |
Modelis |
40 |
| 3.1.1. |
Pamatideja |
40 |
| 3.1.2. |
Daži piemēra zīmējumi |
40 |
| 3.2. |
Vecākais variants (Tutte (1960 un 1963[3]) |
43 |
| 3.2.1. |
Piemērs |
45 |
| 3.3. |
Pāris definīcijas |
47 |
| 3.3.1. |
Piemērs |
48 |
| 3.3.2. |
Novērojums |
48 |
| 3.4. |
Teorētiskā grafu attālumu simulācija izmantojot spēku |
49 |
| 3.4.1. |
Kamada & Kawai [3] risinājuma metode |
49 |
| 3.4.2. |
Magnētiskais lauks |
50 |
| 3.5. |
Vispārīgā enerģijas funkcija |
51 |
| 3.5.1. |
Blakus apstākļi |
52 |
| 3.6. |
Efektīva lielu grafu zīmēšanas metode |
53 |
| 3.6.1. |
Režģu metode |
54 |
| 3.6.2. |
Sadalītā koka metode (Die Zerlegungsbaum Methode)[3] |
55 |
| 3.6.3. |
Daudzlīmeņu metode |
58 |
| 4. |
IMITĀCIJAS MODEŽU DIAGRAMMU IZKĀRTOJUMA PRAKTISKĀS IESPĒJAS |
59 |
| 4.1. |
Taisnleņķa zīmējumi |
60 |
| 4.2. |
Taisnlīniju izkārtojuma izveidošana |
62 |
| 4.3. |
Spēka bāzētu metožu izmantošana |
63 |
| 4.3.1. |
Atsperu metode |
63 |
| 4.3.1. |
Tutte metode |
64 |
| 4.4. |
Vizuālas programmas ARENA diagrammas izkārtojuma optimizācija |
64 |
| 4.4.1. |
GIOTTO metode |
65 |
| 4.4.2. |
MIXED mode metode |
66 |
| 4.4. |
Plūsmkartes (Flow Chart) izkārtojuma optimizācija |
66 |
| 4.5.1. |
Sugijama metode |
67 |
| 4.5.1. |
GIOTTO metode |
68 |
| 4.6. |
Atziņas |
68 |
| |
SECINĀJUMI |
69 |
| |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS |
70 |
